Balkāni skeptiski vērtē ES imigrācijas ierobežošanas plānu

Ar to iecerēts samazināt spriedzi pie ES dienvidaustrumu robežām.Par 17 punktu plānu tika paziņots pēc desmit ES valstu, kā arī Albānijas, Serbijas un Maķedonijas samita. Tas paredz, ka neviena valsts nesūtīs nelegālos imigrantus uz blakus esošo valsti bez šīs valsts piekrišanas. Plānā arī noteikta ātrāka informācijas apmaiņas kārtība starp dalībvalstīm, lai koordinētu to īstenotos pasākumus."Ir izšķiroši, lai apņemšanās tiktu izpildītas praksē. Ja tas nenotiks no [pirmdienas], situācija būtiski neuzlabosies," atzina Slovēnijas premjerministrs Miro Cerars."Tādā gadījumā mēs turpināsim to ceļu, par kuru es runāju ierodoties," brīdināja Cerars, kurš pirms samita izteicās, ka ES, ja tā neķersies pie tūlītējas konkrētas rīcības, draud izjukšana.Eiropu šogad jau sasnieguši vairāk nekā 670 000 nelegālo imigrantu.Apmēram 3000 cilvēku gājuši bojā, mēģinot šķērsot Vidusjūru, un, strauji tuvojoties ziemai, ir bažas, ka šāds liktenis varētu piemeklēt arī cilvēkus, kas ceļo cauri Balkāniem.Spriedze pieaugusi arī pēc Bulgārijas, Rumānijas un Serbijas paziņojuma nedēļas nogalē, ka tās varētu slēgt savas robežas, lai nekļūtu par "buferzonu" robežpārkāpējiem, kas katru dienu cenšas iekļūt ES.Maķedonijas prezidents Ģorge Ivanovs brīdināja, ka viņa valsts, kas ir galvenā tranzītvalsts, varētu uzņemt ne vairāk kā 2000 imigrantu, ja robežšķērsošanas punkti tiktu slēgti."Mēs varam būt tikai tranzītvalsts. Maķedonijai nav iespēju paturēt savā teritorijā lielu skaitu bēgļu, ja koridori tiks slēgti," Ivanovs skaidroja žurnālistiem Briselē.Viņš arī norādīja, ka Maķedonija nesaņem "finansiālu palīdzību" un cieš no "vērtīgas informācijas trūkuma" tādēļ, ka tā nav ES dalībvalsts.ES jaunie uzņemšanas centri, kurus palīdzēs veidot ANO bēgļu aģentūra UNHCR, nodrošinās patvērumu un paātrinās imigrantu reģistrāciju, pavēstīja Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers.Apmēram 50 000 vietu tiks nodrošināts Balkānu valstīs, tostarp Maķedonijā un Serbijā, bet otri 50 000 vietu - Grieķijā."Nekontrolētā cilvēku plūsma ir jāaptur," Junkers atzina preses konferencē pēc samita.Lielākā daļa imigrantu vispirms nonāk Grieķijā, bet pēc tam cenšas nokļūt tālāk uz Vāciju un citām bagātākajām Ziemeļeiropas valstīm. Ceļojot cauri Balkāniem, viņi noslogojuši daudzas valstis. Ungārija slēdza vispirms robežu ar Serbiju, bet pēc tam - ar Horvātiju, lai apturētu imigrantu pieplūdumu.Horvātijas premjerministrs Zorans Milanovičs pēc samita Briselē paziņoja, ka plašāka palīdzība no ES robežaģentūras Frontex arī varētu palīdzēt situāciju pakļaut kontrolei. Tomēr arī Milanovičs bija atturīgs."Teorētiski nedaudz stingrākai procedūrai vajadzētu palēnināt cilvēku pieplūdumu un kustību, bet, tikai pieņemot, ka viss no Grieķijas līdz Maķedonijai un Serbijai funkcionēs," žurnālistiem skaidroja Milanovičs. "Ja ne, viss turpināsies tāpat, kamēr šis stāsts beigsies."Budapeštas lēmums slēgt robežas izraisījis spriedzi attiecībās ar Briseli un tās kaimiņvalstīm. Piemēram, Slovēnijā kopš oktobra vidus ieradušies 73 000 imigrantu. Saskaņā ar policijas datiem pirmdienas rītā Slovēnijas izmitināšanas un reģistrācijas centros atradās 12 000 cilvēku.Pieaug arī bažas, ka imigrantu krīze apdraud Šengenas sistēmu, kas tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem ES sasniegumiem.ES radušās acīmredzamas domstarpības par nekontrolētās imigrācijas krīzes risināšanas ceļiem. Dažas dalībvalstis to uzskata par robežu drošības problēmu, kamēr citas turpina runāt par notiekošā humānajiem aspektiem.