Kāds eksperts izteicies, ka kārtību neizdosies nodibināt pat visas pasaules karavīriem kopā, ja to pa īstam nevēlēsies Afganistānas prezidents, valdība un šīs valsts spēka struktūras – galvenokārt jau armija un policija.
Par to, ka afgāņu attieksme vispirms jau pret savu tiešo darbu varētu būt krietni vien savādāka, nesenā brauciena laikā uz Afganistānas austrumu Kunāras provinci varēja pārliecināties arī Dienas korespondents. Katrs no Latvijas OMLT (Operacionālā padomnieku grupa) karavīriem izteica neapmierinātību ar afgāņu karavīru attieksmi pret saviem pienākumiem. Tā ir pilnīga nevēlēšanās uzlabot savu karošanas prasmi, turklāt ciniskā veidā noraidot latviešu kareivju un virsnieku piedāvājumus palīdzēt gan ar pamācībām, gan kopīgu praktisku darbību. Uz to parasti ticis atbildēts, ka ,,mēs taču paši mākam karot, kurš gan te šajos kalnos karo jau divdesmit gadus". Un to saka kareivji, kas ejot patruļās, ieroci nevīžīgi šūpo plecā, nevis tur rokās šaušanas gatavībā. OMLT komandieris, majors Ilmārs Lejiņš, iespējams, diplomātiski stāstīja, ka viņiem esot darīšana ar nesen izveidotu afgāņu armijas bataljonu un, visticamāk, tieši tādēļ tas neesot gatavs savu pienākumu pildīšanai. Būtu labi, ja tuvāko mēnešu laikā šīs vienība kopā ar latviešu OMLT tiktu pārvietota uz citu, relatīvi mierīgāku reģionu – piemēram – Džalabadas tuvumā un tur tiktu turpināts apmācības kurss.
Atgriežoties pie G.Brauna vēstījuma, jānorāda uz kāda eksperta teikto, ka brīdinājums H.Karzajam neko daudz nedošot un britiem jau neesot citas alternatīvas kā palikt Afganistānā un turpināt karu. Pieaugošā sabiedrības neapmierinātība ar ilgo militāro klātbūtni šajā valstī un aizvien lielāko bojāgājušo britu karavīru skaitu līdz šim nav spējusi ietekmēt valdības plānus vēl par pieciem simtiem vīru palielināt savu kontingentu Afganistānā. No britu militārajiem ekspertiem izskanējis viedoklis, ka situācija Afganistānā būtu labāka, ja britu karavīri tur būtu labāk apgādāti. Ar lielāku helikopteru skaitu būtu bijis iespējams garantēt lielāku britu karavīru drošību.
Amerikāņu armijas laikraksts Stars and stripes norāda, ka Afganistānā esošajiem koalīcijas spēku karavīriem neesot īsti skaidrs, vai viņu valdības nopietni vēlas sekmīgi pabeigt grūto starptautisko misiju šajā valstī. Joprojām atbildi uz ASV vadītās koalīcijas komandiera, amerikāņu ģenerāļa Stenlija Makkristala pieprasījumu nosūtīt uz Afganistānu papildus četrdesmit tūkstošus karavīru nav devis prezidents Baraks Obama. Pēc S.Makkristala domām, spēku palielināšana esot nepieciešama, lai operācija Afganistānā nebeigtos ar katastrofu.
Vienlaikus gan jāatzīmē, ka koalīcijas spēku vadība neuzskata, ka progresu iespējams panākt tikai ar militāriem spēkiem. S.Makkristala jaunais plāns paredz izvietot koalīcijas spēkus lielākās apdzīvotās vietās, lai pārliecinātu tur dzīvojošos afgāņus par nepieciešamību atbalstīt savu valdību un pretošanos radikālajam islāmistu režīmam Taleban. Viens ir gan skaidrs, ka bez drošības garantijām vietējos iedzīvotājus nebūs iespējams pārliecināt par beidzamajos gados notikušo pārmaiņu pozitīvo raksturu.
Grūti pateikt, cik lielā mērā situāciju mainīs papildspēku nosūtīšana. Turklāt jāņem vērā, ka bruņoto nemiernieku pretestība beidzamajos gados ir pieaugusi. Un dažas valstis - Kanāda un Nīderlande - paziņojušas par savu karavīru izvešanu. Pirms dažām dienām arī Norvēģija paziņojusi, ka nepalielinās savu militāro klātbūtni. Proporcionāli uz iedzīvotāju daudzumu, tieši šai Ziemeļeiropas valstij esot vislielākā pārstāvniecība un ieguldījums starptautiskajā misijā Afganistānā.
Iespējams, ka Latvijai šis ieguldījums, ņemot atrašanos visdziļākajā krīzes bedrē, ir pat vēl lielāks, taču par to nav lemts neko uzzināt. Latvijas valdība ar savu Afganistānas situācijas novērtējumu nez kāpēc kavējas. Nav jau nepieciešamības atkārtot britu draudus Kabulai, taču ir pilnīgi nepieciešams informēt savu sabiedrību par to, kādos apstākļos šobrīd īsti atrodas Latvijas karavīru kontingents Afganistānas ziemeļos un austrumos. Tas nepieciešams kaut vai tāpēc, lai saprastu vai esam gatavi turpināt misiju jaunajos apstākļos un, iespējams, veiktu karavīru papildus militāro apgādi.