Pagaidām protestiem, kas dažviet pārauguši vardarbīgos nemieros, ir sociāls raksturs, bet izskan brīdinājumi, ka tie var uzšķilt etniskos konfliktus. Šādai varbūtībai ir augsta iespējamība valstī, kur politiskā vara ir sadalīta starp trim lielākajām etniskajām kopienām - musulmaņiem, serbiem un horvātiem, bet vāja centrālā valdība nav spējusi tās apvienot kopējiem mērķiem.
Analītiķi uzskata, ka protesti, kas sākās pagājušajā nedēļā ziemeļaustrumu pilsētā Tuzlā, bet vēlāk pārmetās uz citām pilsētām, tajā skaitā galvaspilsētu Sarajevu, parāda iedzīvotāju niknumu par politiķu nespēju 20 gados izveidot vienotu valsti. "Protestos piedalās izsalkuši cilvēki, kuri gadu gaitā ir uzkrājuši dusmas pret visiem lēmumu pieņēmējiem," uzskata filozofijas profesors Miodrags Zivanovičs no Baņa Lukas pilsētas, kas ir Serbu Republikas galvaspilsēta.
Kopš protestu sākuma 4. februārī no amata ir atkāpušies četru Bosnijas un Hercegovinas federācijas kantonu premjerministri. Nedēļas nogalē Sarajevā saniknotie protestētāji ar degmaisījumiem un akmeņiem apmētāja centrālās valdības ēkas, kuras savā ziņā simbolizē nefunkcionējošo valsts sistēmu. "Protestētāji saprot, ka valsts drausmīgo ekonomisko situāciju nav radījušas tikai korumpētas amatpersonas, bet drīzāk konstitucionālā kārtība," politologu Jasminu Mujanoviču citē Reuters.
Valdošie politiķi ir mēģinājuši izmantot protestus savā labā, vainojot viens otru valsts sociālajās un ekonomiskajās problēmās, lai gan paši ir guvuši labumu no pastāvošās kārtības. Politologi domā, ka šādi politiskā elite mēģina nepieļaut, ka protestos apvienojas iedzīvotāji no visām etniskajām grupām.
Visu žurnālista Ulda Ķezbera rakstu Bosnieši pieprasa pārmaiņas lasiet trešdienas, 12.februāra, laikrakstā Diena!