Medijos publicēti attēli, kuros redzams, kā A. B. Breivīks imitē nozieguma gaitu, rādot, kā šāvis uz cilvēkiem, kas meklējuši glābiņu ūdenī. Fotogrāfijas rāda, ka viņš nogādāts uz salas ar tādu pašu prāmi kā nozieguma dienā, un policijas pārstāvji uzsvēruši, ka nopratināšanas gaitā centušies nejaukties uzbrucēja atmiņu rekonstrukcijā.
Atgriešanās nozieguma vietā esot ietekmējusi A. B. Breivīku, taču «viņš neizrādīja nekādas nožēlas pazīmes», sacīja prokurors Pols Fredriks Jorts Krabijs. «Mūsu pieņēmumi, ka atrašanās Ūteijas salā veicinās viņa atmiņas, izrādījās pareizi. Viņa stāstījumā atklājās daudz jaunu detaļu,» prokurora teikto citējis BBC. Policija cenšas izzināt precīzu nozieguma notikumu gaitu, lai sniegtu atbildes izdzīvojušajiem un mirušo tuviniekiem.
Prokuratūra apstiprināja ziņas, ka 22. jūlijā stundu ilgās šaušanas laikā policija saņēmusi vairākus zvanus no A. B. Breivīka. Tomēr tā nesniedz komentārus, vai slepkava solījis padoties, aicinot policiju viņam atzvanīt.
Ķirurgi, kas operēja uzbrukumā sašautos, norādījuši, ka šāvieni izdarīti, lai nogalinātu, jo raidīti ķermeņu augšdaļā. Kā raksta The Independent, slepkava izmantojis sprāgstošās jeb par dum-dum dēvētās lodes, kas rada postošākas brūces.
Lai gan A. B. Breivīks nenoliedz, ko pastrādājis, viņš sevi neatzīst par vainīgu. Vīrietis uzsver, ka glābis Norvēģiju un pārējo Eiropu no musulmaņu invāzijas un sodījis politiķus par atbalstu multikulturālismam. Tādēļ par uzbrukuma mērķi izvēlēta Ūteijas sala, kurā tobrīd bija pulcējušies jaunie aktīvisti no Darba partijas, kuras imigrācijas politiku A. B. Breivīks asi nosodījis.
Viņa advokāts sacījis, ka vīrietis, visticamāk, ir garīgi slims. Pēc policijas psihiatru domām, A. B. Breivīks nozieguma laikā bijis pie pilnas saprašanas. Ja slepkava netiks atzīts par garīgi nepieskaitāmu, viņam draud cietumsods uz laiku līdz 21 gadam. Tomēr saskaņā ar Norvēģijas likumiem pēc soda izciešanas A. B. Breivīks var tikt paturēts apcietinājumā neierobežotu laiku, ja tiks uzskatīts par draudu sabiedrībai.