Britu laikraksts atmasko lordus

Publikācija par četru lordu gatavību par samaksu mainīt likumus aktualizējusi jautājumu par nevēlētās institūcijas reformēšanu. The Sunday Times (ST) izmeklēšana ilga gandrīz gadu — reportieri uzdevās par kāda ārvalstu investora pārstāvjiem, kurš iecerējis Lielbritānijā atvērt veikalu ķēdi un grib panākt, lai viņam par labu tiktu grozīts likums, kas vietējām pašvaldībām ļauj aplikt uzņēmējus ar papildu nodokli. "Lobētāji" uzrunāja 10 lordus, un četros gadījumos sarunas beidzās ar solījumu palīdzēt, pretī prasot samaksu, kas svārstījās no 72 000 līdz 120 000 mārciņu gadā (attiecīgi 53 000 un 88 000 latu). ST apraksta, kā lords Traskots, dzerot tēju un graužot cepumus Lordu palātas ēdnīcā, "lobētājiem" lielījās, ka viņš savulaik panācis izmaiņas Enerģētikas likumā, bet piebilda, ka ir jābūt "mazliet uzmanīgam", jo viņš pats nevar piedāvāt grozījumu — ir jāpanāk, lai iesniedzējs būtu kāds cits. Gan lords Traskots, gan pārējie trīs — lords Teilors, lords Sneips un lords Mūnijs — ir leiboristu partijas biedri, kas lorda statusu ieguvuši par nopelniem valsts labā. Ētikas kodekss parlamenta locekļiem aizliedz pieņemt naudu "kā pamudinājumu lietot parlamentāro ietekmi vai kā atalgojumu par to", taču kodekss atļauj sniegt "konsultāciju pakalpojumus" uzņēmējiem. Šie pakalpojumi kodeksā ir reglamentēti daudz vājāk par citām aktivitātēm. Lordu interešu apakškomiteja ierosinājusi izmeklēšanu, taču arī tad, ja laikraksta apsūdzības apstiprināsies, palātas iespējas sodīt savus locekļus būs ļoti ierobežotas. Lordu nevar nedz atstādināt, nedz izraidīt. To "lobētājiem" uzsvēra arī lords Mūnijs: "Lieta tāda, ka viņi tev praktiski neko nevar nodarīt, ja tu nepārkāp likumu." Liberāldemokrātu deputāts Kriss Hūne šonedēļ lūdza policiju izmeklēt, vai lordi nav pārkāpuši korupcijas novēršanas likumus. Lai gan Lordu palātu bieži presē kariķē kā bezjēdzīgu institūciju, kuru apdzīvo snaudoši sirmgalvji, tai ir būtiska nozīme likumu pieņemšanā. Pēdējos 10 gados Lordu palāta ir noraidījusi vairāk nekā 400 valdības ierosinātu likumprojektu. "Šeit ir daudz vieglāk izmainīt lietas, jo Apakšnamā valdībai ir vairākums," "lobētājiem" skaidroja lords Traskots. Arī prese līdz šim pastiprinātu uzmanību bija veltījusi Apakšnamam — pirms vairākiem gadiem žurnālisti pieķēra deputātu solām par 1000 mārciņām klienta interesēs uzdot jautājumu parlamentā. Skandāls noveda pie iekšējo noteikumu izmaiņām un stingrākas uzraudzības no mediju puses. ST publikācija iedragājusi sabiedrības uzticību augšpalātai un likusi atgriezties pie diskusijas par institūcijas reformēšanu. Leiboristu partija plāno savā vēlēšanu pro-grammā iekļaut priekšlikumu reformēt palātu, tās vietā izveidojot senātu, kura locekļi būtu vēlēti, nevis iecelti, kā tas ir tagad.