"Mēs zinām, ka šie (tiešsaistes resursi) tika izmantoti. Jautājums ir tur, vai varam izdarīt kaut ko, lai iejauktos to darbā un tādējādi atrisinātu šo problēmu? Mēs risinām sarunas ar izlūkdienestiem un (nozares) pārstāvjiem. Pagaidām mēs neko neierosinām," izteicies informācijas avots.
Piesardzīgāks izteikumos bija Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons. "Mēs sadarbojamies ar policiju, speciālajiem dienestiem un industrijas pārstāvjiem, lai noskaidrotu, vai būs tiesiski apturēt komunikāciju caur interneta vietnēm un servisiem gadījumos, kad mēs zinām par gatavošanos varmācībai, nemieriem un noziegumiem," sacīja britu premjers.
Dienu iepriekš Deivids Lemijs, britu parlamenta deputāts no Totenhemas rajona, kurš bija masu nemieru centrs Londonā, atklāti aicināja komunikatoru Blackberry izstrādātāju, Kanādas kompāniju Research In Motion (RIM), atslēgt servisu Blackberry Messenger. Serviss ļauj lietotājiem apmainīties ar īsziņām, kas tiek šifrētas pārraidīšanas brīdī. Pēc kam ziņu saturs, kā apgalvo kompānija, nav pieejams pat izstrādātājam. Paziņojumus, ar kuriem apmainās Messenger lietotāji, ir iespējams retranslēt arī sociālajā tīklā Facebook un Twitter, kas, pēc D. Lemija domām, būtiski paplašināja to auditoriju.
Blackberry ražotāja RIM pārstāvji vēl nemieru pirmajā dienā paziņoja par gatavību sadarboties ar Skotlendjardu grautiņu izmeklēšanā un piešķirt datus par lietotājiem, viņu kontaktiem, nosūtīto paziņojumu skaitu un laiku, kā arī sūtītāju ģeogrāfiskās koordinātes ziņu izsūtīšanas brīdī. Tomēr atklāt ziņu saturu kompānija nav gatava.
Šeit jāpiebilst, ka ja arī tehniski sociālo tīklu atslēgšana ir iespējama (kaut arī maz ticama), tad šādai rīcībai var būt ievērojamas politiskās sekas. Pēc virknes nemieru – Moldovā 2009. gadā, Irānā, Tunisijā un Ēģiptē – apritē ir parādījies termins tvitera revolūcija. Pēc nemieriem arābu pasaulē ASV arī iekļāva piekļuvi internetam cilvēka pamattiesību un brīvību sarakstā, bet ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone uzstājās ar runu, kurā brīdināja visus režīmus, ieskaitot Ķīnu, nekad un nekādā veidā neierobežot savu pilsoņu piekļuvi internetam.