Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +4 °C
Viegls lietus
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Cer uz jaunu dinamiku attiecībās starp ASV un Ķīnu

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā Džo Baidens solīja, ka viņa administrācija nopietni pievērsīsies ASV un Ķīnas attiecībām, dodot pretsparu Āzijas milža globālajām ambīcijām un demokrātijas ierobežošanas tendencēm. Ceturtdien ir paredzēta pirmā tikšanās starp abu valstu ārlietu un drošības jomas augstākajām amatpersonām. Lai gan nav gaidāmi būtiski paziņojumi, eksperti min, ka šīs sarunas demonstrēs jauno dinamiku attiecībās starp Sji Dzjiņpina Ķīnu un Baidena ASV.

Ekonomika centrā

Aizvadītajos gados amerikāņu un ķīniešu attiecības ir strauji pasliktinājušās. Jau prezidenta Baraka Obamas laikā, Ķīnas ģeopolitiskajām ambīcijām un ekonomiskajai jaudai pieaugot, starp abām lielvarām radās saspīlējums. Sevišķi sāpīgs amerikāņiem pēdējās desmitgadēs ir bijis autortiesību un patentu jautājums. Savukārt Donalds Tramps, stājoties amatā, sāka tirdzniecības tarifu karu ar Āzijas lielvalsti. Tāpat arī aizvadītajos gados Ķīna aizvien biežāk ASV militārpersonu un analītiķu aprindās tiek raksturota kā "lielākais globālais drauds".

"Ķīna ir vienīgā valsts ar ekonomisko, militāro, diplomātisko un tehnoloģisko jaudu, lai nopietni izaicinātu stabilu un atklātu starptautisko attiecību sistēmu," pirms ceturtdienas tikšanās Aļaskā sacījis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Kā norāda BBC, šī ir svarīga tikšanās, jo Baidena administrācijai nu ir iespēja pāršķirt jaunu lapu abu valstu attiecībās un izvirzīt tālākās sadarbības priekšrakstus. 

Sarunas laikā amerikāņi plāno pievērsties uiguru nometnēm, Honkongas autonomijai, Ķīnas militārajām ambīcijām Dienvidķīnas jūrā un ekonomikas jautājumiem. CNN ziņo, ka ASV trešdien noteikušas sankcijas 24 Ķīnas un Honkongas amatpersonām par pārkāpumiem pret Honkongas autonomijas atbalstītājiem.

Tomēr plānots arī apspriest tematus, par kuriem abas lielvaras vieglāk var atrast kopsaucēju, piemēram, klimata pārmaiņu ierobežošana, cīņa ar pandēmiju, Afganistānas miera process un Ziemeļkorejas kodolprogrammas ierobežošana. «Runājot par Ziemeļkoreju, mums nav neviena par šo aliansi labāka stratēģiskā rīka,» komentējis ASV valsts sekretārs.

Savukārt ķīnieši pirms sarunām ir paziņojuši, ka vēlas restartu abu valstu attiecībās. Ārlietu ministrs Vans Ji sacījis, ka Pekina ir gatava "konstruktīvam dialogam". Vienlaikus gan ministrs norādījis, ka grib, lai ASV atceltu Trampa laikā piemērotos muitas tarifus ķīniešu precēm un pārstātu "apspiest" Ķīnas tehnoloģiju sektoru. Global Times raksta, ka sevišķu neapmierinātību ķīniešos radījusi Baidena, kurš priekšvēlēšanu kampaņas laikā kritizēja Trampa "tirdzniecības karu", nevēlēšanās atcelt muitas tarifus.

Ārlietu ministrs arī brīdinājis, ka amerikāņiem jāpārstāj iejaukties ķīniešu "iekšlietās" Taivānas un Honkongas jautājumos, kā arī jāizbeidz Ķīnas Komunistiskās partijas "nomelnošana". Tas gan, kā norāda eksperti, varētu būt būtisks pārmetumu objekts, jo Baltais nams vairākkārt publiski izteicies par atbalstu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē. 


Vējš pūš uz austrumiem

Āzijas ģeopolitikas jautājumu pētnieks Maikls Grīns norādījis, ka amerikāņiem ir svarīgi uzsvērt, ka ASV nav uzņēmušas lejupslīdošu trajektoriju, ko ķīniešu medijos mēdz apzīmēt ar izteikumu "vēji pūš austrumu virzienā". Proti, 2008. gada ekonomiskā krīze, politikās telpas fragmentācija, šī gada Trampa atbalstītāju iebrukums Kapitolija ēkas kompleksā Ķīnas presē tiek uzskaitīti kā piemēri amerikāņu varas sairšanai. Tāpēc arī Blinkens savā pirmajā Āzijas lielvaru vizītē viesojās Tokijā un Seulā, taču, atkāpjoties no tradīcijas, nedevās uz Pekinu, bet ar ķīniešiem tiksies ASV teritorijā.

Deutsche Welle raksta, ka arī ASV un Japānas kopīgais nule kā publicētais paziņojums, kurā teikts, ka netiks paciesta "Pekinas destabilizējošā" uzvedība Dienvidķīnas jūrā, esot bijis netipiski skarbs. "Ja Ķīna izmantos spēku un spaidus savu mērķu panākšanai, mēs atbildēsim," sacījis Blinkens preses konferencē Tokijā. 

Starptautisko attiecību profesors no Tokijas Go Ito norādījis, ka paziņojuma asums ir īpaši netipisks japāņiem, kuri "cenšas izvēlēties delikātāku vai diplomātiskāku pieeju". Viņaprāt, to izraisījusi ķīniešu nevēlēšanās pakļauties starptautiskajām normām, paļaujoties uz valsts ekonomisko un militāro jaudu, kas ļauj iebaidīt mazāk attīstītās valstis. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits