Aplēstā dabas katastrofu radīto zaudējumu summa ir nedaudz mazāk nekā 123 miljardu dolāru zaudējumi janvārī-jūnijā pērn, tomēr tā ir gandrīz divreiz lielāka nekā desmit gadu vidējais rādītājs gada pirmajā pusē.
"Swiss Re" norādīja, ka zaudējumus lielā mērā veidoja plašie vētru postījumi ASV.
Apdrošinātāji pirmajā pusgadā sedza dabas katastrofu nodarītos zaudējumus 50 miljardu dolāru apmērā. Pērn janvārī-jūnijā apdrošinātāji izmaksāja kompensācijas 48 miljardu dolāru apmērā.
Vislielāko ekonomisko postu šā gada pirmajā pusgadā radījusi februāra zemestrīce Turcijā un Sīrijā.
Zemestrīces radītie ekonomiskie zaudējumi aplēsti 34 miljardu ASV dolāru vērtībā, no kuriem apdrošinātāji sedza 5,3 miljardus dolāru.
Par vētru nodarītajiem zaudējumiem apdrošinātāji janvārī-jūnijā izmaksāja 35 miljardus ASV dolāru jeb nepilnus 70% no kopējiem maksājumiem. Gandrīz visas kompensācijas par vētru radītajiem zaudējumiem izmaksātas ASV.
Savukārt spēcīgās lietavas Itālijas ziemeļos bija dārgākais laikapstākļu izraisītais apdrošināšanas gadījums kopš 1970.gada. Aplēstie lietavu radītie ekonomiskie zaudējumi sasniedz 10 miljardus dolāru, no kuriem lielākā daļa nebija apdrošināti, liecina "Swiss Re" apkopotā informācija.
Pieaugot viesuļvētru un plūdu postījumiem pilsētās, palielinās arī dabas katastrofu radītie zaudējumi, brīdināja "Swiss Re" Katastrofu apdraudējuma nodaļas vadītājs Martins Bertogs.
Viņš brīdināja, ka apdrošināto zaudējumu pieaugumu "veicina klimata sasilšana, bet vēl vairāk strauji pieaugošā pilsētvides ekonomiskā vērtība visā pasaulē".
Jau vēstīts, ka, pēc "Swiss Re" aplēsēm, dabas katastrofas un ārkārtēji laikapstākļi pērn pasaulē radījuši zaudējumus 275 miljardu ASV dolāru (255 miljardi eiro) apmērā, kas ir par 5,8% mazāk nekā gadu iepriekš.