Ministrija arī sola aktīvi iesaistīties "atkalapvienošanās diplomātijā", cenšoties rast starptautisku atbalstu Seulas politikai un apgūstot Vācijas pieredzi. Ministrija nesniedza sīkākas detaļas, kas veiks iemaksas fondā un cik liels tas būs.
Jautājums par to, kā finansēt milzīgās atkalapvienošanās izmaksas, izvirzījās 2010. gadā, kad prezidents Ļi Mjunbaks ierosināja ieviest īpašu nodokli.
Prognozes par sešas desmitgades šķirto bagātās Dienvidkorejas un nabadzīgās Ziemeļkorejas apvienošanās izmaksām ir ļoti dažādas. Ienākumu līmenis uz vienu iedzīvotāju komunistiskajā Ziemeļkorejā ir aptuveni 5% no ienākumiem kapitālistiskajā Dienvidkorejā.
Ministrijas finansētā pētījumā aplēsts, ka pirmajā gadā pēc atkalapvienošanās izdevumi pamata sociālajām vajadzībām ziemeļkorejiešiem sasniegtu 55 triljonus vonu (27,3 miljardus latu), bet kopā ar medicīniskajiem izdevumiem, pensijām un citiem pabalstiem - 249 triljonus vonu (116,3 miljardus latu) jeb ceturtdaļu no Dienvidkorejas 2010.gada nacionālā ražošanas apjoma.
Aptaujas pirms Ziemeļkorejas līdera Kima Čenira nāves 17.decembrī un varas nodošanas viņa dēlam rādīja, ka dienvidkorejiešu vidū mazinās entuziasms apvienoties ar ziemeļiem, it īpaši jaunatnes vidū.
Apvienošanās ministrs Ju Vuiks trešdien jauniešu atturīgo attieksmi pret atkalapvienošanos nodēvēja par ļoti satraucošu, uzsverot, ka ieguvumi ilgtermiņā pārsniegs izmaksas. "Atkalapvienošanās nav izvēles jautājumus, bet gan kaut kas, kas mums ir jāizdara, (..) tā būtu vēsturiski nodevīga rīcība, ja mēs izvairītos no atkalapvienošanās naudas dēļ," uzrunā koledžas studentiem paziņoja ministrs.