Likumprojektā paredzēts sadalīt pašreizējo Starpkorejas sadarbības fondu divos kontos, no kuriem viens būtu atvelēts pārrobežu sadarbības veicināšanai, bet otrs - apvienošanās izmaksu segšanai, paziņojusi Apvienošanās ministrija. Valdības pieņemto likumprojektu vēl jāapstiprina parlamentam.
Plānots, ka apvienošanās izmaksu segšanai paredzētais fonds gūs līdzekļus no valdības un privātiem ziedotājiem, norādīja ministrija. Iespējamās apvienošanās izmaksu aplēses ir ļoti atšķirīgas. Gadu gaitā ekonomiskā plaisa starp abām valstīm ir krasi palielinājusies, un pašreiz Dienvidkorejai ir aptuveni 19 reizes lielāks bruto nacionālais ienākums uz vienu cilvēku nekā komunistiskajai kaimiņvalstij.
Apvienošanās ministrijas finansētā pētījumā aplēsts, ka pirmajā gadā pēc apvienošanās ziemeļkorejiešu pamata dzīves apstākļu uzlabošanai būtu nepieciešami 55 triljoni Dienvidkorejas vonu (aptuveni 28 miljardi latu). Kopumā pirmajā gadā apvienošanās izmaksas, ieskaitot pensijas, veselības aprūpes izmaksas un citus sociālos maksājumus, varētu sasniegt 249 triljonus vonu (125 miljardus latu), secināts pētījumā.