Tādēļ noliesējusī un knapu izaugsmi piedzīvojošā Eiropa aizvien noteiktāk savas glābējas lomā redz Ķīnu, kas pēdējā desmitgadē piedzīvo galvu reibinošu ekonomisko izaugsmi un ir uzkrājusi pietiekamu kapitālu, lai aizdotu un investētu Rietumeiropas valstīs, kuras vēl pirms dažiem gadiem šķietami dzīvoja kā nieres taukos.
Līdz šim Pekina ir daudz darījusi, lai palīdzētu parādu krīzes nomocītajai eirozonai, tomēr analītiķi aicina eiropiešus nesapriecāties, jo ķīnieši Eiropai nepalīdz vienkārši aiz labas sirds, bet galvenokārt savu interešu vārdā.
Itāļi klauvē pie durvīm
Pekina līdz šim ir iegādājusies Grieķijas un Portugāles - valstis, kuras ir bijušas spiestas vērsties pēc starptautisko aizdevēju palīdzības, - parādzīmes. Eiropas Savienības (ES) amatpersonas apgalvo, ka Ķīna esot investējusi arī prāvus līdzekļus 440 miljardu eiro (308 miljardi latu) vērtajā Eiropas Finanšu stabilitātes fondā, kas pērn tika izveidots, lai palīdzētu parādu nastas nospiestajām eirozonas valstīm. Tā kā fondam ir piešķirts augstākais - AAA - kredītreitings, Ķīnas valdība faktiski neuzņemas gandrīz nekādu risku par šo ieguldījumu, kura apmēru, visticamāk, neviens nekad neuzzinās.
Līdz šim Ķīna ir aizdevusi naudu tā saucamajām eirozonas perifērijas valstīm, turpretim pašlaik pie tās durvīm klauvē tādas lielas ekonomikas kā Spānija un Itālija. Pēdējās parāda apmērs ir sasniedzis 2,5 triljonus dolāru (1,3 triljoni latu), kas ir viens no lielākajiem pasaulē. Pagājušajā nedēļā reitingu aģentūra Standard & Poor's samazināja Itālijas kredītreitingu, tādējādi pastiprinot bažas, ka arī trešajai lielākajai eirozonas ekonomikai būs nepieciešama palīdzība, lai izspruktu no bankrota.
Romas un Pekinas pārstāvjiem kopš augusta esot notikušas vairākas sarunas par Itālijas parādzīmju iegādi un ieguldījumiem Itālijas uzņēmumos.
Ieguldījumi strauji aug
Ķīna ne vien iegādājas parādos slīkstošu Eiropas valdību obligācijas, bet arī iesaistās miljardiem vērtos darījumos. Par skaļāko ķīniešu pirkumu Eiropā ir uzskatāma Zviedrijas autobūves uzņēmuma Volvo nonākšana Ķīnas kompānijas Geelyīpašumā pērn martā.
Eiropas Ārlietu padome (ECFR) apgalvo, ka Ķīnas investīciju apjoms Eiropā nav precīzi nosakāms, jo daudzi ķīniešu uzņēmumi darbojas caur tādām finanšu paradīzēm kā Honkonga un Lielās Kaimanas sala, raksta Reuters. Tomēr esot skaidrs, ka Ķīnas ieguldījumu apjoms Eiropā augs strauji.
ECFR pieejamie dati liecina, ka no pērnā gada septembra līdz šī gada martam Ķīnas uzņēmumi un bankas darījumos Eiropā ir ieguldījuši vismaz 64 miljardus dolāru (33,3 miljardi latu). Lielākā daļa šīs naudas ir nonākusi Portugālē, Grieķijā, Spānija un Itālijā.
Pašiem savas problēmas
Neskatoties uz lielajām problēmām, kas valda eirozonā, Ķīna regulāri oficiālā līmenī ir nākusi klajā ar paziņojumiem, ka tā tic Eiropas valstu spējai izķepuroties no parādu krīzes un ir gatava darīt, cik vien spēj, lai palīdzētu.
Pekinas ieinteresētība eirozonas krīzes labvēlīgākā atrisinājumā ir saprotama, jo 25% no tās 2,85 triljonus dolāru (1,48 triljoni latu) vērtajām valūtas rezervēm ir izvietoti eiro.
Tomēr Ķīnas līdzšinējā palīdzība eiropiešiem var apsīkt, jo jau nākamgad tās ekonomiskā izaugsme var palēnināties un pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā apstāties zem 9%.
Pekinai arī nāksies risināt nopietnas problēmas. Pirmkārt, ir jāiegrožo augstā inflācija, kas augustā sasniedza 6,2%, neskatoties uz dažādiem ierobežojumiem kreditēšanai. Otrkārt, lielus draudus Ķīnas ekonomikai rada lielais iekšējais parāds, kura apjoms ir 27% no Ķīnas iekšzemes kopprodukta.