Daudzi bez mājām palikušie tikmēr papildina skvoteru rindas, patvaļīgi apmetoties tukšos dzīvokļos, mājās un pat biroju ēkās. Risinājumu tam atradusi Francija - lai mazinātu bezpajumtnieku problēmas, valsts lēmusi legāli tiem atvēlēt neapdzīvotās platības.
Haoss īpašumu tirgū
Strauji pieaugušās cenas nekustamo īpašumu tirgū novedušas Franciju pie bezpajumtnieku krīzes. Lai gan aplēses vēsta, ka ielās mitinās ap 190 tūkstošiem cilvēku, nevalstiskās organizācijas norāda, ka vēl ap 400 tūkstošiem bez mājokļa palikušo spiesti uzturēties pie radiem vai draugiem. Par dzīvojamās platības trūkumu valstī sūdzēties nevarētu, jo pērn vairāk nekā divi miljoni īpašumu Francijā bija tukši, taču krīzē cietušajiem nepietiek naudas, lai samaksātu par mājokli.
«Desmit gadu laikā cenas ir dubultojušās un īre ir pieaugusi par 50%,» Žans Batists Ēro no nevalstiskās organizācijas DAL jeb Droit Au Logement (Tiesības uz mājokli) uzsvēra sarunā ar Christian Science Monitor. Organizācija, kas palīdz nelaimē nokļuvušajiem atrast pajumti, norādījusi, ka cilvēku ieņemtās mājas un biroji ir radikāla atbilde uz haosu nekustamo īpašumu tirgū un valdības nespēju palīdzēt tik lielam skaitam bezpajumtnieku.
Francija, apzinājusi situācijas problemātiskumu, iesaistījusies, un Parīzē vien noskatītas jau 120 tukšas ēkas, kuras varētu nodot bezpajumtniekiem, par to piesolot kompensāciju dzīvojamo māju un biroju īpašniekiem.
Kritiķi aizrāda, ka valsts rīcība apdraud ekonomikas atveseļošanās tempu. Tā var atbaidīt investorus, kas sevišķi nepieciešami valsts ekonomikas stimulēšanai, jo daļa cer uz kārtējo tirgus cenu kāpumu. «Īpašniekiem tiek sūtīta ļoti slikta ziņa: ja jūs to neizīrēsiet, mēs jums to atņemsim!» skaidroja Pols Filipo no Nacionālās nekustamā īpašuma apvienības.
Parādi mūža garumā
Francija nav vienīgā valsts, kurā ekonomiskā krīze vairojusi bezpajumtnieku rindas. «Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē, Spānijā un Lielbritānijā krīze pēdējos piecos gados identificēta kā galvenais faktors, kāpēc cilvēki kļuvuši par bezpajumtniekiem,» uzsvērusi Eiropas Nacionālo organizāciju federācija darbam ar bezpajumtniekiem, kas pieaugumu saista ar ienākumu samazināšanos, augsto bezdarba līmeni un taupības diktētajiem valsts budžeta samazinājumiem.
Mainās arī bezpajumtnieku profils. Agrāk vidējais bezpajumtnieks bija vidēja vecuma baltais vīrietis, bet tagad arvien biežāk uz ielas nokļūst arī sievietes, vientuļās māmiņas ar bērniem, imigranti un jaunieši.
Spānijā problēmu saasinājuši stingrie noteikumi hipotekāro kredītu ņēmējiem, tie maksājumu kavētājus izliek no mājokļa, atņemot īpašumu un liekot par to maksāt pat bankrota gadījumā. No mājokļa izliktajiem būs parādu kalni mūža garumā, kā arī vieta melnajā sarakstā, kas apgrūtina iespējas nākotnē atrast īres vietu.
2012. gada pirmajā pusē valstī iedzīvotāji izlikti no 37 092 mājām, vēstīja Spānijas laikraksts The Leader. Salīdzinājumam: 2008. gada pirmajā pusgadā no nemaksātājiem atbrīvoti 13 930 mājokļi. Lai gan Spānijas valdība pērn rudenī pēc izmisušu cilvēku pašnāvību virknes vienojās ar bankām, ka uz diviem gadiem paglābs mazāk aizsargātos no izlikšanas, vienošanās pasargās tikai niecīgu daļu spāņu: tos, kuru ģimenē it visi pieaugušie palikuši bez darba un kuru mājoklis maksājis mazāk par 260 tūkstošiem eiro (183 tūkstošiem latu). Janvārī valdība paziņoja, ka no dzīvesvietas izliktajiem par pazeminātu īres maksu piedāvās gandrīz 6000 māju, taču ar to nepietiks vairāk nekā 20 tūkstošiem valsts bezpajumtnieku.