"Šī nav liela raķete vien pēc Ziemeļkorejas standartiem, šī ir liela raķete kā tāda. Nav daudz tādu valstu, kuras spēj uzbūvēt un veiksmīgi palaist tik lielu raķeti," vērtējis kodolieroču eksperts Maikls Duicmans no doktora Džeimsa Mārtina vārdā nosauktā centra, kas nodarbojas ar izpēti masu iznīcināšanas ieroču izplatības jomā.
Duicmans piebilda, ka Hwasong-15 par iepriekšējās paaudzes Hwasong-15 ir ievērojami lielākā diametrā, īpaši raķetes otrajā pakāpē (staprkontinentālās ballistiskās raķetes sastāv no vairākām pakāpēm, kas lidojuma laikā viena pēc otras atdalās, līdz mērķī tiek nogādāta kaujas galviņa).
Šī paša centra pētnieks Deivids Šmerlers norādīja, ka "Ziemeļkoreja tiecās pēc spējām nogādāt kaujas galviņu jebkurā vietā ASV, un Phenjanai vajadzēja lielu raķeti, lai to paveiktu. Pēc publiski pieejamās informācijas, šķiet, ka šī ir tā raķete (kas to spēj)."
Jau ziņots, ka raķete sasniedza teju 4500 kilometru augstumu un iegāzās Japāņu jūrā aptuveni 950 kilometru attālumā no tās palaišanas vietas, bet, lidojot lēzenākā trajektorijā, tiek lēsts, ka tā spēj veikt 13 tūkstošus kilometru lielu distanci. ASV sasniegšanai raķetei būtu nepieciešamas aptuveni 40 minūtes.
"Mums tas nepatīk, bet nāksies sadzīvot ar to, ka Ziemeļkorejai ir spējas sasniegt ASV ar kodolieročiem," izdevumam Express komentējis domnīcas Midelburgas Stratēģisko studiju institūts pārstāvis Džefrijs Luiss.
Šobrīd starpkontinentālās ballistiskās raķetes ir ASV, Krievijas, Ķīnas, Indijas, Francijas, Izraēlas un Ziemeļkorejas arsenālos.
Izskanēja arī viedokļi, ka Ziemeļkoreja savu militāro "muskuļu" demonstrēšanai raķeti varētu būt aprīkojusi ar kaujas galviņas imitāciju, kas ir krietni vieglāka par īstas kodolgalviņas svaru, tāpēc realitātē raķetes darbības rādiuss varētu nebūt minētie 13 tūkstoši kilometru, bet Šmerlers uzskata, ka šāds pieņēmums arī varētu būt maldīgs. Kaut ir grūti pēc skata pateikt, cik smaga ir kaujas galviņa, Ziemeļkorejas mērķis ir ar katru raķešu izmēģinājumu sniegt pēc vairāk informācijas par tās spējām. "Viņi nepalaidīs raķeti palaišanas dēļ, jēgpilnāka šķiet versija par raķeti ar reālas kaujas galviņas svaram pietuvinātu imitāciju," uzskata eksperts.
Eksperti sprieduši, ka Ziemeļkoreja rūpīgi seko līdzi, ko raķešu tehnoloģijas jomā paveikušas pārējās pasaules valstis, un "aizņemas" labākos risinājumus. Daži analītiķi, aplūkojot pieejamos video un attēlus, sprieduši, ka Hwasong-15 dzinēji atgādina Aukstā kara laikā ražotās ASV raķetes Titan II izmantotos dzinējus. Titan II bija smagākā un lielākā ASV būvētā starpkontinentālā ballistiskā raķete, kas spēja nogādāt kodolgalviņu ar deviņu megatonnu jaudu 15 tūkstošu kilometru attālumā.
Ziemeļkorejas amatpersonu izteikumi arī vedina domāt, ka drīzumā gaidāmi jauni izmēģinājumi - gan ballistisko raķešu, gan kodolizmēģinājumi. Proti, pēc nupat notikušā izmēģinājuma Ziemeļkorejas pārstāvis CNN norādīja, ka "Phenjana nav ieinteresēta diplomātijā ar ASV līdz brīdim, kamēr Savienotajām Valstīm nebūs nodemonstrējusi savas kodolspējas."
Pēc Ziemeļkorejas draudiem, ka tās raķetes var sasniegt jebkuru vietu ASV, Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps piedraudējis Ziemeļkorejai ar jaunām sankcijām, turklāt uzrunā par nodokļu politiku nekautrējās iestarpināt arī apvainojumus Ziemeļkorejas līderim Kimam Čen Unam, nodēvējot viņu par slimu kucēnu. Sagaidāms, ka Ziemeļkoreja uz šiem izteikumiem reaģēs ar kareivīgu retoriku un jauniem draudiem.
aga
Supereksperts
Jānis Labreincis.