Pašlaik, kad ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija ir pārskatījusi iespējamo rīcību pret Ziemeļkoreju un uz Korejas pussalu devies ASV karaflotes lidmašīnu bāzeskuģis un trieciengrupas kuģi, Kellijs ir skeptisks, ka ASV varētu uzbrukt Ziemeļkorejai. ASV nekad nav devusies tiešā uzbrukumā kādai kodolvalstij, tāpat ASV līdz šim attiecībās ar Ziemeļkoreju jau vairāk nekā 60 gadus kopš Korejas kara beigām ir bijušas ļoti piesardzīgas.
Tāpēc maz ticamas ir runas par tiešu militāru uzbrukumu Ziemeļkorejai, vēl jo vairāk - bez Dienvidkorejas jebkāda šāda veida darbība būtu katastrofa, un maz ticams, ka šī valsts, kuras politisko vidi novājinājusi prezidentes impīčmenta procedūra, atbalstītu ASV šādā ofensīvā.
"Tas, ko ASV dara (ar militārās tehnikas klātbūtni Korejas pussalas tuvumā), ir demonstrē spēku Ķīnai un saviem sabiedrotajiem," pārliecināts ir Kellijs.
Uz jautājumu, kā Ziemeļkoreja reaģēs uz ASV pretsoļiem, viņš uzskata, ka, visticamāk, pašlaik nekāda neparedzama rīcība nav gaidāma. Tomēr Ziemeļkoreja, visticamāk, gatavos kārtējos kodolraķešu testus un aizvien liks par sevi runāt, saglabājot augstu kodoluzbrukumu varbūtību. Tas darīts jau ilgu laiku, un paredzams, ka šī izolētā valsts varētu izvērst ģeogrāfiski tālāku uzbrukumu plānus, tostarp tieši ASV.
"Ir jau parādījušās runas, ka ziemeļkorejiešiem varētu būt kodolraķete, kas tuvāko piecu līdz desmit gadu laikā varētu būt paredzēta tieši ASV," viņš izteicies, gan uzreiz norādot, ka Ziemeļkorejai būtu grūti īstenojams mērķis. Taču šādu apsvērumu esamība padara šo valsti par krietni bīstāku veidojumu pasaules drošībai nekā, piemēram, teroristiskā organizācija Islāma valsts.
"Es domāju, ka Ziemeļkoreja ir krietni būtiskāks apdraudējums par Islāma valsti, un šīs abas ir būtiskākās drošības problēmas Trampa administrācijas dienaskārtībā. Es domāju, ka Ziemeļkorejas politiskais mērķis ar laiku ir radīt tiešu apdraudējumu ASV," pauž Kellijs.
Vai
Trūkst vārdu...
Lucite