Lai gan ES tiecas vairāk izmantot tādus atjaunīgās enerģijas veidus kā vēja un saules enerģija, akmeņogles veidojušas 18% no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām 2014.gadā un ceturtdaļu no ES izmantotajiem energoresursiem 2015.gadā, konstatēts šajā pētījumā.
Pētījumu “Eiropas tumšais mākonis: kā ogles dedzinošās valstis padara slimus savus kaimiņus” veica četras zaļās enerģijas lobija organizācijas – Veselības un vides alianse (Health and Environment Alliance), Pasaules Dabas Fonds (WWF), “Climate Action Network Europe” un “Sandbag”.
ES ir pavisam 280 ar akmeņoglēm darbinātas elektrostacijas. Emisijas no 257 šādām elektrostacijām, par kurām bija pieejami dati, “bija saistītas ar 22 900 priekšlaicīgas nāves gadījumiem 2013.gadā”, teikts šajā pētījumā.
Ogļu elektrostaciju radītais piesārņojums 2013.gadā bija vainojams arī 12 tūkstošos jaunu hroniskā bronhīta gadījumu un vairāk nekā pusmiljonā astmas lēkmju bērniem ES.
Ar šo piesārņojumu saistīta ārstēšanās un darba kavējumu izraisīta produktivitātes samazināšanās izmaksāja no 32,4 miljardiem līdz 62,3 miljardiem eiro, teikts pētījumā.
Apmēram 83% no ogļu putekļu izraisītajiem nāves gadījumiem – pavisam kādi 19 000 – bija saistīti ar vissmalkāko ogļu daļiņu ieelpošanu, kuru diametrs ir mazāks par 2,5 mikrometriem un kuras var iekļūt dziļi plaušās un asinsritē.
Izplatītākie nāves cēloņi saistībā ar šīm smalkajām daļiņām ir trieka, sirds slimības, hroniskas plaušu slimības vai plaušu vēzis.
Pētījuma autori brīdināja, ka šīs daļiņas “tiek transportētas simtiem kilometru attālumā un pāri valstu robežām, ietekmējot cilvēku veselību gan ražotājvalstī, gan tālāk”.
4690 pāragras nāves gadījumos bija vainojamas ogļu elektrostacijas Polijā, 2490 – ogļu elektrostacijas Vācijā, 1660 – Rumānijā, 1390 – Bulgārijā, un 1350 – Lielbritānijā.
Piecas valstis, kuras visvairāk skāris piesārņojums no ogļu elektrostacijām šajās valstīs un kaimiņvalstīs, bija Vācija ar 3630 nāves gadījumiem, Itālija ar 1610, Francija ar 1380, Grieķija ar 1050 un Ungārija ar 700 nāves gadījumiem.