Īrija bija viena no pirmajām valstīm, kuru smagi skāra tās banku sabrukums, taču nedēļas nogalē Dublina paziņoja, ka tā pārtrauks dalību trīs gadus ilgušajā starptautiskās glābšanas programmā, kā paredzēts, - decembrī.
Īrijas paziņojums, kā arī fakts, ka papildu palīdzība divreiz glābtajai Grieķijai nav steidzama, norāda uz to, cik tālu eirozona ir nonākusi kopš krīzes 2009.-2010.gadā.
Tagad galvenā uzmanība un diskusijas saistītas ar to, kas eirozonu sagaida turpmāk.
Globālās finanšu krīzes laikā tika pamatoti piedāvāti ambiciozi plāni nodrošināt, ka nodokļu maksātājiem vairs nevajadzēs finansēt banku glābšanu, kā arī pastiprināt ekonomisko politiku koordināciju ES valstu starpā.
Taču saspīlējumam samazinoties un Eiropas ekonomikai stabilizējoties, atkal uzmanības centrā nonākušas nacionālās problēmas, padarot banku savienības ieviešanu vēl grūtāku.
Eirozonas ministri pirmdien tiekas Luksemburgā, bet otrdien viņiem pievienosies arī kolēģi no valstīm ārpus Eiropas vienotās valūtas savienības cerībā panākt progresu attiecībā uz banku savienības izveidi.
Vācijas bankas Deutsche Bank pētījumā norādīts, ka šim plānam ir "loģisks ekonomisks pamats un tas, ja ieviests konsekventi, ievērojami stiprinātu finanšu stabilitāti Eiropā un jo sevišķi eirozonā".
Taču problēma ir tā, ka tas cieš no divām ļoti būtiskām pretrunām, teikts pētījumā.
"No vienas puses, pastāv dalībvalstu šizofrēniska attieksme attiecībā uz noteiktu pārvalstiskuma līmeni, lai saglabātu finansiāli stabilu iekšējo tirgu finanšu pakalpojumiem. No otras puses, pastāv dalībvalstu kontrastainas cerības un motīvi attiecībā uz banku savienību," vēsta Deutsche Bank.
Eirozona jau vienojusies par Eiropas banku Vienotās uzraudzības mehānismu (SSM), kas darbību sāks nākamā gada nogalē, lai regulētu finanšu sektoru ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzību.
Nākamais solis ir izveidot kopīgu mehānismu banku finanšu problēmu risināšanai (SRM), kuram varēs pieteikties arī dalībvalstis ārpus eirozonas, lai slēgtu bankas, kuras nevar glābt.
ES un ECB amatpersonas norāda, ka SRM ir ļoti svarīgs, lai papildinātu SSM.
Taču liela daļa dalībvalstu, tostarp Vācija, ir atturīgas šajā jautājumā, jo sevišķi attiecībā uz to, kā finansēt SRM darbību. Pagaidu risinājums varētu būt izmantot eirozonas glābšanas fondu - Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) -, kas jau palīdzējis Spānijas bankām.