Pēc četras stundas ilgām sarunām ES ārlietu ministri izteica nosodījumu asinsizliešanai Ēģiptē. Paužot "nopietnu satraukumu" par notikumiem Ēģiptē, ministri paziņojumā apliecināja, ka "ES kategoriski nosoda visa veida vardarbību". Paziņojumā nesenās Ēģiptes drošības spēku operācijas nodēvētas par "neproporcionālām", vienlaikus nosodīti "terorakti" Sīnāja pussalā, kā arī uzbrukumi koptu baznīcām, par ko tiek vainota Musulmaņu brālība.
Reaģējot uz šiem notikumiem, ES dalībvalstis apturēs eksporta licences tādu iekārtu piegādei, kas var tikt izmantotas iekšējo nemieru apspiešanā. ES arī pārskatīs palīdzību drošības jomā, kā arī no jauna izvērtēs bruņojuma eksporta licences. "Tas ir ļoti skaidrs un noteikts signāls Ēģiptei, lai tiktu izbeigta vardarbība un notiktu atgriešanās pie politiskā procesa, kurā būtu ietverti visi politiskie spēki," sacīja Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.
Ēģiptes pirmais demokrātiskās vēlēšanās ievēlētais prezidents Muhameds Mursi tika gāzts armijas apvērsumā 3.jūlijā. Apvērsuma rīkotāji arestējuši Mursi un teju visu viņa pārstāvētās Musulmaņu brālības vadību. Kopš apvērsuma Mursi un Musulmaņu brālības atbalstītāji Kairā rīkoja protesta akcijas.
Asinspirtī, kas Kairā izraisījās 14.augustā, kad policija, liekot lietā šaujamieročus, likvidēja Mursi atbalstītāju protesta nometnes, tika nogalināti simtiem cilvēku. Kopš 14.augusta Kairas asinspirts vardarbībā Ēģiptē dzīvību zaudējis teju tūkstotis cilvēku.
Pēc apvērsuma izveidotā pagaidu valdība 14.augustā visā Ēģiptē "uz mēnesi" izsludināja ārkārtas stāvokli, bet galvaspilsētā Kairā un 11 provincēs - komandanta stundu.