Bloka līderi samitā apstiprinājuši vienošanos, ko trešdien panāca ES finanšu ministri, un tā paredz izveidot Kopīgu mehānismu banku finanšu problēmu risināšanai (SRM), kas likvidēs grūtībās nonākušās bankas, pirms tās paspējušas nodarīt pārāk smagu postu.
SRM veido banku savienību kopīgi ar Vienotās uzraudzības mehānismu (SSM), ko pārraudzīs Eiropas Centrālā banka.
Paredzams, ka šī sistēma darbību sāks no 2015.gada un pakāpeniski tiks ieviesta desmit gadu laikā.
Lai gan samitā izdevies apstiprināt vienošanos par banku savienību, bloka līderi uz nākamā gada nogali atlikuši lēmumu par nākamo soli ciešākā ekonomiskās politikas koordinēšanā.
Angela Merkele, kura šonedēļ sāka pildīt trešo pilnvaru termiņu Vācijas kancleres amatā, iepriekš bija paudusi apņēmību panākt, ka ES tiek nodrošināta centralizētāka ekonomikas politika veidošana pat, ja šī mērķa sasniegšanai būtu nepieciešamas izmaiņas bloka līgumos.
Taču pēc pirmās sarunu dienas Vācijas kanclere ceturtdien atzina, ka šis jautājums nav ticis apspriests.
"Mēs uzskatām, ka eirozonas stiprināšanu nav iespējams panākt, ja kādā laika posmā netiek rūpīgi pārskatīti līgumi," norādīja Merkele. "Taču tas nebija kas tāds, kas šodien būtu bijis nozīmīgs darba kārtībā, un tā būtu bijusi diezgan smaga cīņa."
Merkele atklāja, ka šo tematu plānots apspriest tikai 2014.gada oktobrī pēc maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām un Eiropas Komisijas (EK) sastāva maiņas.
Savukārt apspriežot drošības jautājumu loku, Lielbritānija iestājusies pret ES bruņoto spēku izveidi, lai arī samitā izskanēja aicinājumi nodrošināt lielāku sadarbību aizsardzības jomā.
Merkele uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi apvienot aizsardzības spējas un koordinēt aizsardzības politiku, un Francijas prezidents Fransuā Olands mudināja apvienot spēkus specifiska militārā aprīkojuma, tostarp bezpilota lidaparātu, ražošanā.
Taču Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons neatbalstīja priekšlikumu izveidot ES armiju.
Pēc Kemerona sacītā, ES nāciju sadarbība aizsardzības jomā ir noderīga, taču "ES militārā kapacitāte, armija, gaisa spēki un tamlīdzīgi nav pareizs solis".
ES līderi par drošības politiku diskutēja pirmo reizi kopš 2008.gada, meklējot iespējas palielināt militāro kapacitāti ekonomiski sarežģītos apstākļos, kad nacionālie budžeti taupības pasākumu dēļ tiek samazināti.
ES līderi izdotajā paziņojumā apņemas attīstīt kopējo drošības un aizsardzības politiku ES un NATO stratēģiskās partnerības ietvaros, vienlaikus aicinot dalībvalstis padziļināt sadarbību aizsardzības jomā, uzlabojot spēju īstenot kopīgas misijas un operācijas.
ES līderi sanāksmē arī apstiprināja kopīgu bezpilota lidmašīnu un gaisa degvielas uzpildes lidmašīnu flotes izveidošanu, kā arī kopīgu satelītsakaru sistēmas un kiberaizsardzības sistēmas attīstīšanu.