ES līderi pagājušajā nedēļā ārkārtas samitā vienojās palielināt finansējumu un resursus glābšanas un meklēšanas misijām Vidusjūrā, bet Londona, runājot daudzu dalībvalstu vārdā, paziņoja, ka neļaus jūrās izglābtajiem imigrantiem pieprasīt patvērumu Lielbritānijā.
Samits tika sasaukts pēc pēdējā laikā lielākās cilvēku kontrabandistu kuģa katastrofas, kurā pie Lībijas krastiem gāja bojā pēc dažādām aplēsēm līdz pat 900 cilvēkiem.
"Dublinas II noteikumi nav adekvāti. Tie ir jāmaina, lai sadalītu patvēruma meklētāju nastu pa visu ES," norādīja lielākās Eiropas Parlamenta (EP) politiskās frakcijas, Eiropas Tautas partija (ETP), priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers.
Saskaņā ar ES imigrācijas noteikumiem, kas pazīstami kā sistēma Dublina II, pieprasījums sniegt patvērumu jāizskata tai ES dalībvalstij, kurā pirmajā nonācis iesniedzējs, šķērsojot bloka ārējo robežu. Pieprasījumu noraidīšanas gadījumā šai dalībvalstij arī jānogādā imigrants atpakaļ valstī, no kuras tas ieradies.
Pēdējais mēģinājums mainīt šos noteikumus 2013.gadā cieta neveiksmi, jo 24 no 28 bloka valstīm nobalsoja pret izmaiņām. Par balsoja tikai Itālija, Malta, Kipra un Grieķija - valstis, kas šobrīd izjūt vissmagāko imigrantu slogu.
Vēbers preses konferencē paziņoja, ka jāizstrādā jaunas vadlīnijas taisnīgākai sistēmai, bet uzsvēra, ka jāņem vērā valsts izmērs, ekonomika un jau uzņemto bēgļu skaits.
"Mēs nevaram pieļaut, ka viena valsts, šajā gadījumā Itālija, iznes visu smagumu (..). Jābūt obligātām kvotām," pavēstīja Vēbers.
Liberāļu un demokrātu alianses (ALDE) līderis, bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstats pagājušās nedēļas samitu nosauca par vilšanos un aicināja ES apņēmīgāk iesaistīties problēmas risināšanā.
ES līderi paziņoja, ka trīskāršos finansējumu ES jūras patrulēšanas operācijai "Triton", tomēr tādējādi tikai sasniegts pērn izbeigtās Itālijas operācijas "Mare Nostrum" finansējuma līmenis.
Samitā tika panākta vienošanās arī apsvērt militāru operāciju pret cilvēku kontrabandistiem, bet tikai ar ANO Drošības padomes rezolūcijas akceptu, ko varētu būtu grūti panākt, ņemot vērā pašreizējās sliktās attiecības starp ES un Krieviju.
Šogad, mēģinot šķērsot Vidusjūru, dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 1750 cilvēki, kas ir 30 reizes vairāk nekā tādā pašā laika posmā pērn.