Phenjana janvārī veica ceturto kodolizmēģinājumu, bet februārī īstenoja raķetes palaišanu, kas tiek uzskatīta par maskētu ballistiskās raķetes izmēģinājumu.
Reaģējot uz to, ANO Drošības padome martā noteica līdz šim stingrākās sankcijas pret Ziemeļkoreju, kas pēc tam vairākkārt draudēja ar uzbrukumiem Dienvidkorejai un ASV.
ES paziņoja, ka pievienojusi "melnajam sarakstam" 18 personas un vienu uzņēmumu, kuriem tiks iesaldēti aktīvi un piemērots aizliegums ieceļot ES.
ES paziņojumā teikts, ka "personas, kas pakļautas ierobežojošajiem pasākumiem, (..) lielākoties ir augsta ranga militārpersonas", kuras darbojas institūcijās, kas attīsta vai atbalsta Ziemeļkorejas masu iznīcināšanas ieroču programmas.
Eiropadome norādīja, ka tagad sankcijas kopumā piemērotas 66 fiziskām personām un 42 juridiskām personām Ziemeļkorejā.
"Melnajam sarakstam" nule kā pievienotie vārdi tiks publiskoti piektdien.
ES nodibināja diplomātiskās attiecības ar Ziemeļkoreju 2001.gadā, bet kontakti ir minimāli. ES pirmās sankcijas Ziemeļkorejai piemēroja 2006.gadā.