Šāds projekts, ko ierosinājusi līdzšinējā ES ārpolitikas koordinatore Ketrina Eštone, paredz, ka ES varētu uzņemties saskaņot dalībvalstu militārā personāla darbību glābšanas misijās un lauka hospitāļu izvietošanā.
Lielbritānija un Francija, kuras ir ES galvenās militārās lielvaras, kā arī vēl citas dalībvalstis, jau ir solījušas militārā un civilā personāla nosūtīšanu un arī atbalstu naudas vai medicīniskā aprīkojuma un medikamentu veidā. Latvija tam varētu atvēlēt 30-50 tūkstošus eiro.
Tiesa, izskan arī skeptiskas balsis par to, ka atsevišķas dalībvalstis varētu iebilst pret kopējas ES operācijas izsludināšanu.
ES sadarbība militārajā jomā parasti notiek formalizētu misiju veidā atbilstoši Eiropas Drošības un aizsardzības politikas nosacījumiem. Taču šāds variants pašlaik netiekot apspriests, jo vienošanās par šādas misijas formalizēšanu parasti ilgstot mēnešiem.
Drīzāk dalībvalstis varētu vienoties, ka Eiropas Ārējās darbības dienests varētu koordinēt vīrusa apkarošanai paredzēto kravu pārvešanu ar militārajām lidmašīnām, kā arī citas operācijas, kur iesaistītas vairākas ES valstis.
16. oktobrī uz ārkārtas sanāksmi par centieniem ierobežot Ebolas izplatību lidostās sanāks ES veselības ministri. Paredzams, ka par vīrusu spriedīs arī ES ārlietu ministri 20. oktobrī.
Pasaules Veselības organizācija paziņojusi, ka no Ebolas miruši jau 4447 cilvēki.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā