Jānomaksā parādi
EP un ES dalībvalstis vienojušās, ka ES 2015. gada budžeta izdevumi būs 141,2 miljardi eiro, kas ir 1,6% pieaugums, salīdzinot ar šo gadu. Tas ir mazāk, nekā vēlējās EP, bet vairāk par ES dalībvalstu piedāvāto apmēru. Sākotnēji EP piedāvāja ES izdevumus nākamgad palielināt līdz 146,4 miljardiem eiro, savukārt bloka dalībvalstu valdības uzstāja, ka tēriņi nevar pārsniegt 140 miljardu slieksni, vēsta ziņu aģentūra DPA.
Kompromiss nebūtu panākts, ja abas puses nevienotos par grozījumiem 2014. gada ES budžetā, kas paredz atvēlēt 3,5 miljardus eiro, lai bloks varētu segt daļu no nesamaksātajiem rēķiniem. Novembrī notikušās iepriekšējās sarunas par jauno budžetu izgāzās pēc tam, kad ES dalībvalstis noraidīja Eiropas Komisijas (EK) piedāvājumu piešķirt papildu 4,7 miljardus eiro šī gada budžetam, izmantojot soda naudas, kas iekasētas par ES konkurences noteikumu pārkāpšanu.
Šīs nedēļas sarunās ES dalībvalstis un EP vienojās, ka iekasētās soda naudas būs tikai viens no avotiem, kur pasmelties naudu, kas nepieciešama, lai atmaksātu bloka parādus. Puses deleģēja EK rast risinājumu, kā nokārtot milzīgās parādsaistības, kas pašlaik pārsniedzot 25 miljardus eiro. 2010. gadā ES parādu apmērs bija pieci miljardi eiro, bet šī gada sākumā jau 23,4 miljardi.
Vēsture neatkārtosies
Vēl viens strīdus ābols sarunās par nākamā gada ES budžetu bija Briseles prasība vairākām dalībvalstīm veikt papildu iemaksas bloka kopējā kasē, jo šo valstu ekonomiskie rādītāji izrādījušies labāki, nekā iepriekš prognozēts. Piemēram, Lielbritānijai līdz 1. decembrim ES budžetā vajadzēja iemaksāt vēl 2,1 miljardu eiro. Ņemot vērā Londonas skaļos protestus, ES dalībvalstu finanšu ministri vienojās dot vēl desmit mēnešu laika, lai veiktu papildu iemaksas.
Briti paziņojuši, ka savus maksājumus veiks nākamā gada 1. jūlijā un 1. septembrī; Nīderlande, kam ES budžetā jāpārskaita papildu 642 miljoni eiro, savas saistības izpildīšot līdz gada beigām. Arī Latvija vēl šogad ES budžetā papildus iemaksās 25 miljonus eiro.
Ja EP un dalībvalstu vienošanās nebūtu panākta un bloka budžetu neapstiprinātu līdz 31. decembrim, no 1. janvāra ES funkcionēšanai ik mēnesi varētu atvēlēt tikai divpadsmito daļu no naudas, ko bloks tērēja 2014. gadā. Tādā gadījumā būtu apdraudēta vairāku lielu ES projektu īstenošana. Pēdējo reizi šāda situācija piedzīvota 1987. gadā, atgādina finanšu portāls MarketWatch.
Palaidīs Junkera plānu
Lielākā daļa no paredzētajiem 141,2 miljardiem eiro tiks izlietoti subsīdijās lauksaimniekiem un atbalstam ES mazāk attīstītajiem reģioniem. Tajā pašā laikā nākamgad par 38% jeb 4,4 miljardiem eiro pieaugs izdevumi pētniecībai, inovācijām un izglītībai.
Nākamā gada ES budžetā iekļauti arī astoņi miljardi eiro, kas paredzēti, lai sāktu EK prezidenta Žana Kloda Junkera novembrī izsludināto 315 miljardu eiro vērto investīciju plānu bloka ekonomiskās izaugsmes veicināšanai. EK šonedēļ paziņoja, ka no visām ES dalībvalstīm saņemti aptuveni 2000 projektu, kas varēs pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu. Visu projektu kopējā vērtība esot 1,3 triljoni eiro.
EK vēlas likt uzsvaru uz ieguldījumiem infrastruktūras projektos, redzot to kā iespēju, lai radītu jaunas darbvietas, palielinātu investoru uzticību un novērstu ekonomikas stagnāciju, jo īpaši eirozonas dalībvalstīs.
Paredzēts, ka budžeta vienošanos ceturtdien apstiprinās EP Budžeta komisija un piektdien - ES Padome. Galavārds par 2015. gada ES budžeta pieņemšanu pieder EP, kas par to varētu balsot 17. decembrī, ziņo AFP.
sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā