Divdesmit lielāko attīstīto un augošo tautsaimniecību (G20) līderi trešdienas vakarā ierodas Londonā, kur viņus sagaida tūkstoši protestētāju, pieņemšana Bekingemas pilī un smagas atbildības slogs. Globālajai krīzei pieņemoties spēkā, G20 jāizrāda vienotība un jāatrod kopīgs ceļš krīzes pārvarēšanai. Līderu izteikumi un samita dokumentu uzmetumi ļauj prognozēt, ka G20 patiešām demonstrēs vienotību, taču tikai tajos jautājumos, kuros spēj vienoties.
Notušē nesaskaņas
Samita namatēvs britu premjerministrs Gordons Brauns komentārā
Evening Standard līderu uzdevumu formulē skarbi: "Vai nu mēs ļaujam
recesijai ritēt savu gaitu un ieslīgstam izolacionismā [..], kas
iedzīs mūs vēl dziļākā recesijā, vai arī nolemjam, ka būsim
vienoti, rīkosimies un dosim tai pretsitienu." Vienotības
akcentēšana nav nejauša, jo pēdējās divas nedēļas premjers
pavadījis intensīvās sarunās ar G20, cenšoties mazināt to
savstarpējās nesaskaņas.
ASV, Lielbritānija, Japāna un Ķīna ir izteikušas atbalstu lielākiem fiskālo stimulu pasākumiem, kuri, viņuprāt, palīdzēs novērst pieprasījuma spirālveida kritumu. Šīs valstis uzskata, ka labāk ir iztērēt par daudz, nekā par maz, tādējādi riskējot pastiprināt recesiju. Taču eiropieši domā, ka esošie stimuli ir pietiekami. Kā rāda samita komunikē melnraksts, specifiskus stimulu skaitļus līderi izvairīsies nosaukt, akcentējot vienīgi valstu gatavību "darīt visu nepieciešamo", lai atjaunotu ekonomikas pieaugumu.
Arī konfliktējošo viedokļu aizstāvju - Vācijas kancleres Angelas Merkeles un ASV prezidenta Baraka Obamas - pēdējo dienu izteikumi ļauj secināt, ka stimulus līderi izlaidīs, veltot uzmanību citiem pretkrīzes pasākumiem. "Mēs sanākam kopā, lai pieņemtu kopīgus lēmumus, nevis konkurētu cits ar citu," intervijā Financial Times teica A.Merkele. Arī B.Obama sacīja, ka ir būtiski samitā demonstrēt vienotību.
Eksperti skeptiski
Vācija aktīvi iestājas par to, lai samita uzsvars būtu stingrāks finanšu regulējums. "Tagadējā krīze notika tāpēc, ka mēs dzīvojām pāri saviem līdzekļiem. Mēs nedrīkstam pieļaut šīs kļūdas atkārtošanos," uzsver A. Merkele. Pārējie viņai piekrīt, un samitā varētu vienoties par stingrāku regulējumu, īpašu uzmanību veltot augsta riska jeb hedžfondiem. Vēl viens samita uzsvars būs palīdzība augošajām tautsaimniecībām - G20 gatavojas dubultot Starptautiskā Valūtas fonda finansējumu līdz 500 miljardiem dolāru un reformēt lēmumu pieņemšanas procedūru, iekļaujot tajā arī augošās valstis, piemēram, Brazīliju un Ķīnu.
Atšķirībā no valstu līderiem eksperti lielākoties samita izdošanos vērtē skeptiski. Raksturojot dominējošo noskaņojumu, The Observer komentētājs Vils Hatons raksta, ka "samits būs pilns ar banalitātēm". Bet britu ekonomists Edvards Hjū Dienai prognozē, ka G20 spers "mazītiņus soļus pareizajā virzienā", taču par "jaunu Māršala plānu", kāds šobrīd ekonomikai būtu vajadzīgs, nevienosies. Viņaprāt, izlēmīgi rīkoties līderi sāks tikai tad, "kad viņiem būs revolveris pie deniņiem", citiem vārdiem, kad viņi būs sākuši apzināties stāvokļa nopietnību. Bet tas brīdis vēl nav pienācis.