Viņa norādījusi, ka uzskata par savu pienākumu aizstāvēt prezidenti un dara to pati pēc savas iniciatīvas.
"To, kas norisinās pēdējo dienu laikā, es vērtēju kā labi organizētu provokāciju, nomelnošanas un apmelošanas kampaņu," uzsvērusi Ulbinaite, kas saskaņā ar neoficiālām mediju ziņām šai informācijas noplūdes lietā nopratināta kā īpašā lieciniece.
"Tie ir politiskie dzirnakmeņi, kas, tuvojoties Viļņas samitam un prezidenta vēlēšanām, tiek izmantoti, mēģinot kompromitēt Lietuvu un prezidenti Daļu Grībauskaiti, lai viņa nepiedalītos prezidenta vēlēšanās. Šajā nolūkā apvienojušies un situāciju izmanto visi iekšējie un ārējie spēki, kuriem šo piecu gadu laikā ir kļuvis grūtāk zagt, blēdīties un izmantot savu ietekmi," viņa piebildusi.
Jau vēstīts, ka slepenā VSD uzziņa, par ko 31.oktobrī vēstīja ziņu aģentūra BNS, Lietuvā raisījusi plašas atskaņas. Īpašās izmeklēšanas dienests (STT) sācis izmeklēšanu, lai noskaidrotu informācijas noplūdes avotus, un ar savām darba metodēm izpelnījies plašu politiķu un žurnālistu sašutumu. Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka tās rīcībā nonākušie dati ļauj spriest, kas varēja nopludināt šo informāciju, tomēr konkrētākas ziņas prokurori pagaidām nesniedz.
Savukārt vairāki analītiķi izteikušies, ka šādā informācijas noplūdē pirms nākampavasar gaidāmajām vēlēšanām visvairāk varētu būt ieinteresēta Grībauskaite un tā, iespējams, organizēta no prezidenta biroja darbiniekiem, kuriem ir kontakti ar žurnālistiem. Konkrēti, medijos izskanējis tieši Ulbinaites vārds. Pati prezidente šādu iespēju noraidījusi, uzsverot, ka prezidenta birojā šo informāciju agrāk par viņu pašu nevarēja saņemt neviens.
Kā tagad norādījusi prezidentes padomniece, ņemot vērā, ka viņa katru dienu kontaktējas ar medijiem, ir dabiski, ka tiesībsargāšanas iestādēm radušies jautājumi par to, kā atklātībā nonākusi informācija par draudiem, kas radušies valstij. Viņa piebildusi, ka jau no pirmās dienas sadarbojas ar izmeklētājiem, arī viņas mājās veiktas tās pašas procesuālās darbības, kas vērstas pret BNS žurnālistiem, bet viņai nav nekādu pretenziju pret izmeklētājiem.
"Nekādus slepenus dokumentus es neesmu saņēmusi, amatpersonas mani vienīgi brīdināja, ka pret Lietuvu un mūsu valsts prezidenti pirmo reizi vēsturē koncentrēti Krievijas izlūkdienestu elites spēki un [mums] ir jābūt tam gataviem. Es uzskatu par savu tiešo uzdevumu aizstāvēt valsti pret meliem, nomelnošanu un informatīviem uzbrukumiem. To arī daru, neviena nemudināta. Man tam pietiks gan spēka, gan pacietības," uzsvērusi Ulbinaite.
Persona var tikt nopratināta kā īpašais liecinieks, ja lietā ir dati par iespējamu noziedzīgo darbību, ko, iespējams, veikusi konkrēta persona, taču dati nav pietiekami, lai šai personai noteiktu aizdomās turamā statusu.
Prezidentes padomniece uzsvērusi, ka viņai joprojām ir tiesības darboties ar slepeniem dokumentiem, bet uz žurnālistu jautājumiem nav atbildējusi.
Šobrīd STT un Ģenerālprokuratūra turpina pirmstiesas izmeklēšanu par iespējamu dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts noslēpuma izpaušanu, tomēr aizdomās turamie pagaidām nav noteikti.
Dienā, kad minētā informācija nonāca Lietuvas medijos, Grībauskaite atradās Latvijā, kur Bīriņu pilī norisinājās Baltijas valstu prezidentu tikšanās, bet ar sava Preses dienesta starpniecību paziņoja, ka ir informēta, ka pret Lietuvu un viņu personiski turpināsies provokācijas, kas, domājams, saistītas ar Lietuvas sekmīgo prezidentūru Eiropas Savienībā un Viļņas enerģētiskās neatkarības centieniem.
Nākamajā dienā propagandiskajā Krievijas ziņu portālā Rubaltic.ru parādījās pārspriedumi par Lietuvas prezidentes biogrāfijas detaļām, vaicājot, vai viņas studijas toreizējā Ļeņingradā varētu būt ieilgušas saistībā ar PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) kursu apmeklēšanu. Nedēļu vēlāk Grībauskaite, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, šos izteikumus nosauca par "mērķtiecīgu dezinformāciju", ko izplata mediji no Kremļa un daži Lietuvas mediji atkārto.
Pagājušajā nedēļā viņa žurnālistus informēja, ka oficiāla, reģistrēta VSD izziņa ar parakstiem prezidenta birojā nonākusi tikai piecas dienas vēlāk, 4.novembrī, - pēc garās nedēļas nogales ar trim brīvdienām. Tiesa gan, prezidente atzina, ka viņai pašai mutiski par to paziņots jau iepriekš.