Intensīva, lai arī neregulāra dzeršana grauj ilgtermiņa atmiņu

"Eiropas ziemeļu valstīs ir noturīga sporādiskas, uz piedzeršanos orientētas alkohola lietošanas tradīcija," pētījumu komentēja viena no pētniecēm Marija Parada. "Turpretī Vidusjūras valstīs, tādās kā Spānija, tradicionāli alkohols tiek lietots regulārāk, taču daudz mazākās devās.""Pēdējos gados intensīva dzeršana kļuvusi izplatīta jaunieši vidū visā Eiropā, no šejienes arī izriet raizes par šo problēmu."Pētījumā tika iesaistīti 122 spāņu studenti vecumā no 18 līdz 20 gadiem, no kuriem daļa pārmērīgi lieto alkoholu, savukārt otra daļa - atturas. Abās grupās tika veikts neiropsiholoģisks novērtējums, kas iekļāva arī vizuālas un verbālas informācijas atcerēšanos. Eksperiments apliecināja, ka alkohola lietotāji daudz sliktāk par atturībniekiem atceras verbālo informāciju."Mūsu galvenais atklājums ir skaidra saistība starp intensīvu dzeršanu un visādi citādi veselīgu koledžas studentu zemāku spēju uzņemt jaunu verbālu informāciju," norādīja Parada, piebilzdama, ka pētījuma gaitā tika pārbaudītas arī citi mainīgie, kas varētu ietekmēt atmiņu, piemēram, neiroloģiski vai psiholoģiski traucējumi, narkotiku lietošana un alkoholisms ģimenē."Lai arī mūsu uzmanība galvenokārt tiek pievērsta tādām alkohola lietošanas sekām kā ceļu satiksmes negadījumi, vardarbība un sabiedriskās kārtības traucēšana, sabiedrība un studenti neapzinās, kādu efektu intensīva dzeršana atstāj uz smadzenēm."Pētījums ir publicēts žurnālā "Alcoholism: Clinical & Experimental Research".