T. Lubangam maksimāli piespriežamais sods ir mūža ieslodzījums, bet SKT trešdien vēl nepasludināja soda mēru, jo apsūdzētais 30 dienu laikā drīkst iesniegt apelāciju.
Tomēr cilvēktiesību aizstāvjus gandarī tiesas spriedums, kas ir pirmais tās desmit gadu ilgajā pastāvēšanas vēsturē. Tas dod cerību, ka SKT, kas savulaik tika izveidota, lai tiesātu kara noziedzniekus, nākotnē varēs ķerties klāt arī citiem, kuri ir apsūdzēti līdzīgos nodarījumos kā T. Lubanga.
Viens no tādiem ir Ugandas nemiernieku līderis Džozefs Konijs, kura aresta orderi SKT izsludināja jau 2005. gadā. Viņš pēdējās divās nedēļās kļuvis par interneta «zvaigzni», pateicoties amerikāņu organizācijas Invisible Children (Neredzamie bērni)filmai, kas aicina visu pasauli apvienoties, lai panāktu, ka Dž. Konijs līdz gada beigām tiktu notverts.
Apsteidz iPad
«Nekas nav spēcīgāks par ideju, kuras laiks ir pienācis tagad,» šāds lozungs ievada nepilnas 30 minūtes garo filmuKony 2012, kas pagājušajā nedēļā parādījās internetā. Tālāk filmas veidotāji iepazīstina ar Džeikobu, kuru viņi satika pirms vairākiem gadiem, apmeklējot Ugandu. Caur Džeikoba nežēlīgo pieredzi skatītājs tiek iepazīstināts ar šausmām, ko gadiem ilgi piedzīvojušas ģimenes, kas krita par upuriem Dž. Konija vadītajam militārajam grupējumam Dieva pretošanās armija. Filmā tiek parādīti Dž. Konija rokaspuišu sakropļoti bērni un viņu vienaudži, kas tikuši nolaupīti un piespiesti kļūt par karavīriem vai seksa vergiem.
Filmas otrajā daļā autori paskaidro, ka ar sociālo mediju starpniecību panāks, ka līdz šim maz zināmais Dž. Konijs parādās visur un kļūst slavens, tādējādi pastiprinot spiedienu uz Ugandas un ASV valdībām un piespiežot tās izvērst aktīvāku darbību, lai notvertu nežēlīgo nemiernieku vadoni.
Organizācija Invisible Children savu mērķi panāca, jo filma gluži kā pandēmija zibens ātrumā izplatījās populārajos sociālajos tīklos Facebook un Twitter. Sākumā to plašākās masās palaida pārsvarā kustības sekotāji, bet vēl straujākos tempos filma sāka izplatīties pēc tam, kad to saviem sekotājiem ieteica tādas slavenības kā televīzijas zvaigzne Opra Vinfrija, popmūziķis Džastins Bībers, aktieri Andželīna Džolija un Džordžs Klūnijs un pasaules trešais bagātākais cilvēks Vorens Bafets.
Pusotrā nedēļā tikai videoapmaiņas portālā YouTube vien Kony 2012 ir skatīta gandrīz 78 miljonu reižu. Bet vārdi Uganda, Invisible Children un ziņojuma tēma (haštags) stopkony pagājušajā nedēļā bijuši starp desmit populārākajām tēmām komunikācijas vietnē Twitter, apsteidzot jaunāko iPad planšetdatoru.
Pārmet vienkāršošanu
Pirms Kony 2012 akcijas uzsākšanas tikai retais planētas iedzīvotājs zināja par Dž. Konija eksistenci, neskatoties uz to, ka viņš jau 26 gadus vairākās Centrālāfrikas valstīs ar paša dibināto «kristīgo kustību» Dieva pretošanās armijaveic zvērības pret nevainīgiem cilvēkiem un atrodas visvairāk meklēto kara noziedznieku saraksta galvgalī.
Bijušais altārzēns kvēli tic vai vismaz cenšas pārliecināt, ka ir Dieva sūtīts pravietis, kura uzdevums ir izveidot valsti, kura būtu celta uz desmit Bībeles baušļiem. Tomēr uz savu mērķi viņš negāja pa kristīgiem ceļiem. Vismaz četrās Centrālāfrikas valstīs - Ugandā, Centrālāfrikas Republikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā un Dienvidsudānā - Dž. Konija «krustneši» nogalinājuši aptuveni 30 tūkstošus cilvēku, bet aptuveni tikpat daudz bērnu tikuši nolaupīti, lai kļūtu par kareivjiem un seksa vergiem, raksta The New York Times.
2008. gadā viņš piekrita miera sarunām ar Ugandas valdību, tomēr neilgi pirms vienošanās parakstīšanas izstājās, paziņojot, ka nav pārliecināts par savu drošību pēc iznākšanas no džungļiem, kur viņš slapstās gadu desmitiem.
Lielā mērā pateicoties Invisible Children aktivitātēm, 2011. gada oktobrī uz reģionu nosūtīja simts amerikāņu militāro padomnieku, lai palīdzētu vietējiem spēkiem cīņā pret Dž. Konija kaujiniekiem.
Ne visi ar sajūsmu uzlūko ap Kony 2012 sacelto ažiotāžu, uzsverot, ka filmas veidotāji cenšas vienkāršot situāciju. Pilsoniskās sabiedrības mediju centra Center for Civic Media vadītājs Ītans Cukermans domā, ka Dž. Konija notveršana neatrisinātu problēmas pilsoņu karu novārdzinātajā Ugandā un citās Centrālāfrikas zemēs, kur pie varas atrodas autoritāri tendēti vadoņi.
Savukārt respektablais izdevums Foreign Policy pārmet, ka filmā nav pieminēti ļoti svarīgi apstākļi, kuru dēļ Dž. Koniju ir grūti notvert - viņš jau sešus gadus neatrodas Ugandā, bet no viņa tūkstoš cilvēku armijas palikuši tikai aptuveni 200 kaujinieku, kuri nelielās grupās siro pa milzīgo reģionu.