"[Pašlaik] tiek īstenoti visi procesuālie lēmumi, lai būtu iespējams nopratināt visas nepieciešamās personas," viņš teica.
Baranausks pirmdien izplatīja paziņojumu, kurā pauda gatavību sadarboties ar tiesībsargājošajām institūcijām un apgalvoja, ka viņa advokāti tuvākajā laikā sazināšoties ar prokuroriem, kuri veic pirmstiesas izmeklēšanu attiecībā uz Snoras darbību.
Tomēr Ģenerālprokuratūras nodaļas sakariem ar sabiedrību vadītāja Rūta Dirsiene aģentūrai BNS otrdien teica, ka prokuratūra nav saņēmusi nekādas ziņas no Baranauska un Antonova vai viņu pārstāvjiem.
Pavēstes par ierašanos uz tiesu Snoras bijušajiem akcionāriem ir jāiesniedz personiski, taču prokuroratūra to nevar izdarīt, jo ne Baranausks, ne Antonovs Lietuvā pašlaik neuzturas.
Savukārt Snoras bijušais viceprezidents Naglis Stanciks paziņojis, ka esot atgriezies Lietuvā un sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Pirmstiesas izmeklēšana notiek saistībā ar iespējamām blēdībām ar grāmatvedības uzskaiti, dokumentu falsifikāciju, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, īpašuma izlaupīšanu un naudas atmazgāšanu caur bankas Snoras kontiem.
Lietuvas valdība pagājušajā nedēļā nacionalizēja 100% Snoras akciju, kuru kontrolpakete piederēja Antonovam, bet Baranauskam piederēja ceturtā daļa akciju. Lietuvas centrālā banka saņēma informāciju no ārvalstīm, ka Snoras aktīvos trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljoni latu) vērtībā. Par bankas pagaidu administratoru ir iecelts Saimons Freklijs, kura komandā ir 20 līdz 25 cilvēki.
Seims ceturtdien pieņēma likumu grozījumus, kas ļaus atdalīt daļu pārņemtās bankas īpašuma un nodot to jaunai valsts dibinātai bankai. Šie grozījumi ļaus valstij nepieciešamības gadījumā atdalīt bankas labos aktīvus no sliktajiem un nodot daļu aktīvu privāta kapitāla bankai vai valsts dibinātai pagaidu bankai.
Snoras pieder vairāk nekā 60% akciju Latvijas Krājbankā, kuras darbība kopš pirmdienas vakara ir apturēta.