Laikraksts "Yomiuri Shimbun" vēsta, ka zinātnieki mēģinās atdzīvināt sugas, šovasar iegūstot audus no Krievijas izpētes laboratorijā uzglabātām mamuta atliekām.
"Sagatavošanās darbi, lai realizētu šo mērķi, ir veikti," laikrakstam pavēstīja zinātnieku grupas vadītājs un Kioto universitātes profesors Akira Iritani.
Zinātnieku plāns paredz, ka mamuta šūnu kodols tiks ievietots ziloņa olšūnā, kuras kodols pirms tam ticis izņemts, tādā veidā radot embriju ar mamuta gēniem, ziņo "Yomiuri Shimbun".
Pēc tam šis embrijs tiks ievietots ziloņa dzemdē, cerot, ka galu galā piedzims mamutu mazulis.
Mūsdienās zilonis ir tuvākais mamuta radinieks.
Tiek uzskatīts, ka mamuti izmira pēdējā ledus laikmetā. Tomēr dažas mamuta atliekas joprojām glabā izmantojamus audu paraugus, paverot iespēju šūnu atgūšanai un tālākai to klonēšanai.
Pirms 65 miljoniem gadu izmirušo dinozauru atliekas šādu iespēju nepiedāvā. Tās eksistē tikai fosiliju veidā.
Japānas zinātnieki savu mērķi cer sasniegt piecu līdz sešu gadu laikā, vēsta "Yomiuri Shimbun".
Projektā uzaicināti piedalīties arī Krievijas mamutu pētnieki un divi ASV ziloņu eksperti. Komanda izveidojusi īpašu tehniku, lai iegūtu DNS no sasalušām šūnām, kas iepriekš bija nopietns šķērslis klonēšanas mēģinājumiem, jo sasalšanas laikā šūnas gūst nopietnus bojājumus.
Kādam citam Japānas zinātniekam - Teruhiko Vakajamam no Attīstības bioloģijas centra - 2008.gadā izdevās klonēt peli no citas peles šūnām, kas 16 gadus bija turēta sasalšanai tuvā temperatūrā.
Zinātnieki ieguva šūnu kodolus no beigtās peles orgāna un pārstādīja dzīvas peles olšūnā, kā rezultātā piedzima klonēta pele.
Balstoties uz Vakajamas tehniku, Iritani zinātnieku komanda izstrādāja metodi, kā iegūt mamuta olšūnas kodolu, nebojājot pašu šūnu.
Tomēr Iritani brīdināja, ka veiksmīgs klonēšanas iznākums būs nopietns izaicinājums zinātnieku komandai.
"Ja klonēts embrijs var tikt radīts, mums jāapspriežas pirms tā pārstādīšanas dzemdē, kā audzēt mamutu un vai izrādīt to publikai," atzīmēja zinātnieks.
"Pēc tam, kad mamuts būs piedzimis, mēs pārbaudīsim tā gēnus, lai izpētītu, kāpēc suga izzuda," viņš piebilda.
Vairāk nekā 80% no visām atrastajām mamutu atliekām uzietas mūžīgajā sasalumā Sibīrijas austrumos.
Mamuti savulaik plašos baros pārstaigāja Eirāzijas un Ziemeļamerikas teritorijas, un precīzi iemesli, kādēļ tie izmira, nav zināmi.
Jautājums izraisījis asas debates zinātnieku vidū.
Daži eksperti uzskata, ka mamuti izzuda cilvēku darbības rezultātā, proti, medību dēļ, bet citi par būtiskākām uzskata klimata izmaiņas, kā dēļ pie aukstuma pieradušie dzīvnieki nespēja pielāgoties siltākajam klimatam.