Jaunkaledonieši referendumā nolemj palikt Francijas sastāvā

jebkuram ir tiesības uz neatkarību. pat 1 cilvēkam, manuprāt. kas tas par stilu piespiest kādu palikt kaut kur. es, piemēram negribu nevienu piespiest dzīvot kādā apvienībā, un nesaprotu tos kuri grib.

Augšējā kartē zilganā krāsā ir iezīmēti reģioni, kur vairākums ir nobalsojis par neatkarību. Apakšējā krāsā oranžā krāsā ir iezīmēti reģioni, kur vairākums iedzīvotāju ir kanaki. (Jaunkaledonijā ir 268 tūkstoši iedzīvotāju, galvaspilsētā Numeā - 100 tūkstoši, tieši tajā kanaku ir ļoti maz.) https://img.lemde.fr/2018/11/04/0/0/1068/1896/534/0/60/0/7a16dcf_MsSGiOlbtlcTtcRWHiW4yiNh.png

1987.gadā jau bija noticis referendums Jaunkaledonijā. Toreiz pa palikšanu Francijā bija nobalsojuši 98,3%, jo kanaki bija to vienkārši boikotējuši. 1988.gada vienošanās starp Franciju un kanakiem paredz rīkot jaunus referendumus, kopā trīs. Šis bija pirmais. Aptaujas rādīja, ka par palikšanu Francijā balsos ap 70% jaunkaledoniešu. Rezultāti rāda, ka tikai 56%, daudz mazāk, nekā bija gaidīts. Dažādos reģionos rezultāti būtiski atšķiras. Tur, kur dzīvo kanaki, graujošs vairākums balso par neatkarību. Kopā ir 3 lielas provinces. Loyauté provincē 82,2% ir balsojuši par neatkarību. Ziemeļu provincē 75,8% ir par neatkarību. Dienvidu provincē - tikai 26,4%. Pašvaldību līmenī atšķirības ir vēl lielākas: Hienghène pašvaldībā par neatkarību ir balsojuši 94,75%, savukārt Poya Sud pašvaldībā 97,95% ir balsojuši pret neatkarību. Jaunkaledonijas sabiedrība ir dziļi sašķelta. Kanaki grib savu neatkarīgu valsti, bet kolonisti un imigranti negrib. Suns zina, ko ēdis.