Pārējās bataljona veidošanā iesaistītās valstis pašas varēs izlemt, cik karavīru sūtīt uz Latviju. "Mums nav noteikts procentuālais sadalījums katrai valstij. Tas atkarīgs no iespējām un vēlmes. Šobrīd varu teikt, ka tie būs aptuveni 1000 karavīri - ar dažādām iespējām šajā grupā," norādīja Vānss.
Viņš apgalvoja, ka joprojām tiek lemts, kuras bez Kanādas būs pārējās valstis, kas veidos šo bataljonu. Par to tiks diskutēts arī rīt Horvātijā, kur notiks NATO Militārās komitejas sanāksme.
"Domāju, ka karavīri sāks ierasties nākamajā pavasarī, ap maiju, un līdz agram rudenim plānojam izvietoties. Mēs nevedīsim tehniku, kas ļoti atšķirsies no tā, kas ir Latvijā. Patlaban nevaru pateikt, kas brauks un ko atvedīs, bet rezultāts būs uzticama kaujas grupa ap 1000 karavīriem, kas būs pievienoti Latvijas armijai," paziņoja Kanādas bruņoto spēku komandieris.
Vānss pauda gandarījumu par Kanādas un Latvijas militāro attiecību padziļināšanos. Kaujas grupas izvietošana došot pienesumu kolektīvajai aizsardzībai aliansē. "Esmu priecīgs būt šajā sākotnējā plānošanas fāzē, varu teikt, ka viss norit ļoti labi. Mums ir ļoti pozitīva saskaņa, kā arī profesionāla plānošana, kas iet roku rokā ar mūsu plāniem. Kanāda daudz mācīsies no Latvijas, izvietojot šeit savus spēkus," uzsvēra ģenerālis.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube savukārt atgādināja, ka Latvija turpina iesāktos projektus, lai pienācīgi sagatavotos sabiedroto spēku uzņemšanai, piemēram, ir sākta jaunu kazarmu būvniecība.
Jau ziņots, ka septembra sākumā Latvijā notika darba vizīte, kuras laikā vairāk nekā 150 eksperti no Kanādas, Spānijas, Slovēnijas, Itālijas un Polijas bruņotajiem spēkiem ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem pārrunāja Kanādas vadītās daudznacionālā bataljona kaujas grupas izvietošanu Latvijā. Informācija par to, kuras dalībvalstis līdz ar Kanādu veidos kaujas grupu Latvijā, būs zināma pēc aizsardzības ministru sanāksmes oktobrī.
Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pagājušajā nedēļā aģentūrai LETA gan neizslēdza, ka savus karavīrus dalībai bataljonā sūtīs vēl kādas citas valstis.
8.jūlijā NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā rotācijas kārtībā. Tika pieņemts lēmums, ka 2017.gadā Latvijā, Polijā, Igaunijā un Lietuvā izvietos daudznacionālas bataljona lieluma kaujas grupas. Latvijā izvietotās kaujas grupas ietvarvalsts būs Kanāda, par pārējo valstu iesaisti tiks paziņots vēlāk. Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Bergmanis pagājušajā nedēļā teica, ka pirmie bataljonam paredzētie karavīri ieradīsies jau nākamā gada sākumā, lai iesaistītos bataljona veidošanā, bet pēc tam pamazām pievienosies pārējie karavīri.