Ķīna Eiropā uzdodas par glābēju

Tikmēr kritiķi uzskata, ka Ķīnas kā glābējas tēls var iedragāt Eiropas kopējo nostāju tādos jautājumos kā cilvēktiesības un vārda brīvība.Iepirksies VācijāĶīnas valdības vadītāja pēdējā pieturvieta bija Vācija, kur Veņs un kanclere Angela Merkele vienojās tuvākajos piecos gados palielināt divpusējo tirdzniecību vismaz līdz 200 miljardiem eiro (140 miljardi latu). Pērn tās apjoms bija 130 miljardi eiro (91 miljards latu), kas bija par 34% vairāk nekā 2009. gadā, vēsta Reuters. Avoti vēsta, ka valdību vadītāji esot arī vienojušies par daudzmiljardu kontraktu, kas paredz piegādāt Ķīnai vairākus desmitus Eiropas aviogiganta Airbus ražoto lidmašīnu.Vācijas puse pauda cerību, ka tuvākajos gados izdosies sabalansēt investīciju apjomu, jo pašlaik Vācijas tiešie ieguldījumi Ķīnā ir aptuveni 20 miljardi eiro (14 miljardi latu), bet Ķīnas uzņēmumi Vācijā iegulda tikai 600 miljonus eiro (420 miljoni latu).Pirms tam Veņs viesojās arī Ungārijā un Lielbritānijā. Pirmdien Londonā Ķīnas valdības vadītājs ar savu Lielbritānijas kolēģi Deividu Kameronu parakstīja vairākas vienošanās, kuru kopējā vērtība ir 1,6 miljardi eiro (1,12 miljardi latu). Savukārt Ungārijas apmeklējuma laikā Veņs paziņoja, ka Ķīna iepirks lielu daudzumu šīs valsts parādzīmju un izsniegs Budapeštai aizdevumu miljarda eiro (700 miljoni latu) apmērā.Baidās no Ķīnas naudasEiropas turnejas laikā Veņs nenogurstoši atgādināja, ka Ķīna vēlas palīdzēt eirozonai pārvarēt problēmas, ko radīja Grieķijas, Īrijas un Portugāles milzīgā parādu nasta. «Kad vairākas Eiropas valstis skāra parādu krīze, Ķīna iepirka daudzu Eiropas valstu parādzīmes un neatteicās no uzkrājumiem eiro. Tas parāda mūsu uzticību Eiropas valstu ekonomikām un eirozonai,» vēl esot Londonā, sacīja Ķīnas premjers un piebilda, ka Pekina grasās palielināt eiro īpatsvaru savās ārvalstu valūtas rezervēs, kuru vērtība ir 3 triljoni dolāru (1,47 triljoni latu).Arī kopīgā preses konferencē ar A. Merkeli viņš sacīja, ka Ķīna nepagriezīs muguru Eiropai, jo šeit atrodoties tādas ekonomiski stipras valstis kā Vācija un šeit ir pieejams augsti kvalificēts darbaspēks. «Ir taisnība, ka atsevišķas Eiropas Savienības valstis cīnās ar ekonomiskajām problēmām. Tomēr tām ir īslaicīga daba,» uzskata Veņs.Iepriekš Vācija un Lielbritānija bieži ir kritizējušas Ķīnu par cilvēktiesību neievērošanu, tomēr Veņa vizītes laikā šis jautājums tika apiets. Briselē bāzētā domnīca Eiropas Ārējo attiecību padome uzskata, ka Ķīnas kā vienīgā naudas aizdevēja statuss ir bīstams, jo dažas valstis sava labuma dēļ var pievērt acis, piemēram, uz Ķīnas opozicionāru arestiem.