Paredzēts, ka zemūdens stacija atradīsies 10 000 pēdas (3048 m) zem jūras līmeņa, nostiprināta pie Dienvidķīnas jūras dibena. Staciju varētu izmantot, lai meklētu dabas gāzes un naftas rezerves, kā arī nav izslēgti militāri pielietojumi, vēsta portāls.
Zemūdens stacijas ideju piecgades plāna izklāstā prezentēja Ķīnas Zinātnes ministrija, un tas šobrīd ieņem otro svarīgāko vietu zinātnes plānos nākamajiem pieciem gadiem. Maijā arī Ķīnas prezidents Sī Dzjinpiņs sacīja, ka jūras dzīles saturs svarīgus resursus, kuriem nepieciešams piekļūt, izmantojot modernākās tehnoloģijas.
Šobrīd nav zināms, kur stacija tiks izvietota un cik tā izmaksās, taču atrašanās vieta tai būs būtiska, ziņo portāls, jo Dienvidķīnas jūras tirdzniecības ceļus izmantot ne tikai Ķīna, bet arī Vjetnama un Filipīnas. Reģionā jau ilgstoši notiek teritoriāli strīdi par ūdens ceļiem. Ķīna šobrīd kontrolē 80% no jūras un tajā iz izbūvējusi septiņas mākslīgas salas un vairākas ostas.
Kā ziņo Global Conflict Tracker (GCT) jūrā ir apmēram 11 miljardi naftas barelu, 190 triljardi kubikpēdas dabas gāzes un katru gadu pa jūras ceļiem notiek tirdzniecība apmēram 5,3 triljardu ASV dolāru apmērā. ASV ir paudušas atbalstu citām jūras krastos izvietotajām valstīm, kuras Ķīna cenšas pārmākt. Japāna Vjetnamai un Filipīnām ir pārdevusi karakuģus, lai palīdzētu kavēt Ķīnas ekspansiju. Dienvidķīnas ūdeņu tuvumā arī atrodas ASV raķešu kuģi.
Konfliktā starp Ķīnu, Taivānu, Bruneju, Malaiziju, Vjetnamu, Indonēziju un Filipīnām ilgst jau vairākus gadus un tā saknes meklējamas jau 1970. gadā, ziņo GCT.