Vienlaikus valsts politiskās ambīcijas būt par pasaules mērogā ietekmīgu lielvaru ir strauji augušas, tās militārās aktivitātes Austrumķīnas jūras un Dienvidķīnas jūras salās likušas nervozēt reģionālajiem kaimiņiem, vēsta Deutsche Welle.
Ķīna uzsver savas tiesības uz gandrīz visu Dienvidķīnas jūras teritoriju. Tiek uzskatīts, ka tās dzīlēs ir nafta un gāze. Caur to notiek kravu pārvadājumi piecu triljonu ASV dolāru vērtībā ik gadu. Taču pretenzijas uz šīm teritorijām izteikušas arī Filipīnas, Bruneja, Vjetnama, Malaizija un Taivāna.
Kā apliecinājumu savai suverenitātei pār šo teritoriju Ķīna uz vairākiem rifiem un saliņām uzbūvējusi nelielas militārās bāzes pat ar skrejceļiem lidmašīnām.
Janvāra sākumā Ķīnas televīzijas atvēlēja ievērojamu vietu, lai parādītu pompozu pasākumu, kurā prezidents Sji Dzjiņpins svinīgi pasniedz karogus trim jaunizveidotām Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas militārajām struktūrām - Galvenajai virspavēlniecībai, Raķešu spēkiem un Stratēģiskā atbalsta spēkiem, ziņo AP.
Uzrunājot pasākuma dalībniekus, prezidents teica, ka bruņoto spēku reforma un modernizācija ir sākta, lai "izpildītu ķīniešu sapni par stipru armiju". Viņš jau vairākkārt ir uzsvēris ķīniešu sapņa ideju, kura paredz ķīniešu nācijas varenības atjaunošanu un kuras neatņemama sastāvdaļa ir tieši stipri bruņotie spēki.
Jau pērnā gada septembrī Sji, uzsverot, ka Ķīnai nav mērķa sagādāt ekspansionistiskus draudus kaimiņiem, paziņoja, ka bruņoto spēku personālsastāvs tiks samazināts par 300 tūkstošiem cilvēku. Tiesa gan, arī pēc samazināšanas Ķīnas armija karavīru skaita ziņā ir lielākā pasaulē.
Jaunās reformas paredz pilnīgi pārveidot Centrālo militāro komisiju, kas ir Ķīnas bruņoto spēku virspavēlniecības institūcija, ko vada Valsts prezidents. Četri līdzšinējie Centrālās militārās komisijas ģenerālštābi - personāla, politikas, loģistikas un bruņojuma - tagad ir likvidēti, un to funkcijas nodotas 15 jaunām aģentūrām.
Asiaone.com, atsaucoties uz militārajiem ekspertiem, vērtē, ka daudzpakāpju militārā reforma, kas sākta Ķīnā, ir lielākā vismaz kopš 1985. gada, kad toreizējais līderis Dens Sjaopins samazināja Tautas atbrīvošanas armijas personālsastāvu par miljonu karavīru.
Savukārt Maskavā bāzētā Stratēģiju un tehnoloģiju analīzes centra pārstāvis Vasilijs Kašins intervijā Krievijas propagandas aģentūrai Sputnik pauž viedokli, ka tik liela militārā reforma Ķīnas vēsturē nav notikusi. Viņš uzsver, ka šogad likvidētās militārās struktūras tika izveidotas trīsdesmitajos gados - divas desmitgades pirms Mao Dzeduns nodibināja Ķīnas Tautas Republiku. Kašins uzskata, ka reformai būs daudz pretinieku arī pašas Ķīnas politiskajās un militārajās aprindās, tomēr tā ir nepieciešama, ja Ķīna vēlas adekvāti reaģēt uz ASV aktivitāšu pieaugumu Dienvidķīnas jūrā.
AP raksta, ka jaunizveidotie Tautas atbrīvošanas armijas Raķešu spēki aizstās Otros artilērijas spēkus un kontrolēs Ķīnas kodolarsenālu, kā arī konvencionālās raķetes, kas, pēc Sji teiktā, ir galvenais elements citu valstu "atturēšanas no uzbrukuma stratēģijā".
Jaunizveidotā Galvenā virspavēlniecība būs sauszemes spēku ģenerālštābs. Savukārt Stratēģiskā atbalsta spēku uzdevums būs fokusēties uz kiberkaradarbību.
Visu Jura Tihonova rakstu Ķīna sāk bruņoto spēku reformu lasiet pirmdienas, 25.janvāra, laikrakstā Diena!