Intervējamais, kura vārdu laikraksts neatklāj, ir nedaudz vecāks par 30 gadiem un Krievijas miera uzturēšanas spēku sastāvā piedalījies vairākās militārās kampaņās, bet civilajā dzīvē strādājis kādā apsardzes uzņēmumā.
Viņš pastāstījis, ka vervēšana karošanai Ukrainā notiek vairākos veidos. Ar ļoti specifiskām prasmēm apveltīti speciālisti tiek meklēti ar Krievijas kara komisariātu palīdzību, cilvēkus ar kaujas pieredzi meklē caur veterānu organizācijām, kuru Krievijā ir ļoti daudz, bet vislielākais skaits teroristu tiek atrasts ar kazaku organizāciju starpniecību.
Gadoties arī pilnīgi nejauši cilvēki, tostarp bezpajumtnieki un ļaudis ar garīgiem traucējumiem, taču pieņemti tiekot visi. Intervējamais izsaka pieņēmumu, ka vervētājiem arī tiek maksāts par katru cilvēku.
"Brīvprātīgos" pamatā pievilina nauda, kādu liela daļa "nekad nav redzējusi", atzīst laikraksta sarunbiedrs.
Pamatā algotņiem tiek maksāti 60 000 rubļu mēnesī (1245 eiro), bet ir arī tādi, kas saņem 80 vai 90 tūkstošus.
Taču īpaša "prēmija" pienākas par gūtajiem ievainojumiem. Par vieglu ievainojumu "brīvprātīgajiem" sola 120 000 rubļu, par vidēji smagu - 180, bet par smagu - 360 tūkstošus.
Tikpat liela summa piederīgajiem pienākas arī par algotņa nāvi, papildus tiek apmaksāti arī bēru izdevumu.
"Brīvprātīgais" laikrakstam stāsta, ka vervēšanu kopīgi veicot kazaki, Krievijas federālais drošības dienests (FDD) un Aizsardzības ministrija. Kazaki veic organizatorisko darbu, FDD nodrošina aizsegu, bet Aizsardzības ministrija gādā par teroristu apgādi. Algotņiem tiekot solīta vēlāka "legalizācija un integrācija" Krievijas drošības dienestos.
Pēc tam, kad ar katru "brīvprātīgo" ir parunājuši FDD pārstāvji, savervētie tiek nosūtīti uz Rostovas apgabalu. Biļete gan esot jāpērk pašam, taču pēc ierašanās galapunktā tiek izmaksāta kompensācija, lai izskaustu mahinācijas ar fiktīviem algotņiem, kas, kā norāda intervējamais, Krievijai ir raksturīga parādība.
Ierodoties "brīvprātīgajiem" jānodod pilnīgi visi dokumenti, lai nekas neliecinātu par viņu saistību ar Krieviju. Pēc tam viņi saņem segvārdus un tiek nosūtīti uz Zaļo salu Donas upē, kas atrodas Rostovas pilsētas robežās. Uz salas ir vairākas tūristu bāzes, kurās "brīvprātīgie" tiek izvietoti. Te viņi gaida, kad salasīsies pietiekami liels algotņu skaits nosūtīšanai uz poligonu, kur tiek izdalīti ieroči un uniformas, kas īpaši šūtas Ukrainas apstākļiem. Dažas dienas poligonā tiek veikta kaujas apmācība.
Algotņu vienībām tiek piešķirta arī smagā kaujas tehnika - tanki un bruņutransportieri.
Intervējamais stāsta, ka ieroču izdalē valdot "pilnīgs bardaks" un bieži bruņojums tiek izsniegts pat bez jebkāda paraksta. Ierodas kaut kādi cilvēki, kas paziņo, ka ir no tādas un tādas vienības un ka nepieciešami tik un tik tādi un tādi ieroči, kas arī tiek izsniegti, un cilvēki dodas prom.
Poligonos notiekot arī to Ukrainas vietējo teroristu bandu pārformēšana un apbruņošana, kas bijušas spiestas bēgt uz Krievijas teritoriju.
Brīdī, kad poligonā uzturējies intervējamais, tur kopumā vienlaicīgi bijis aptuveni tūkstotis kaujinieku.
Kaujas uzdevumus algotņiem paskaidro tikai pēc Ukrainas robežas šķērsošanas vai arī tad, kad viņi jau nonākuši teroristu kontrolētajos centros.
Laikraksta sarunbiedrs stāsta, ka zaudējumi algotņu vidū esot milzīgi, piebilstot, ka tik lieli zaudējumi neesot bijuši pat Čečenijā. Kā piemēru intervējamais min 300 cilvēku lielu vienību, kura nedēļas laikā zaudējusi 200 kritušo un ievainoto.
Esot arī ļoti daudz dezertieru.
Ne visi kritušie tiek izvesti uz Krieviju, un daudzu līķi tiek apglabāti Ukrainā. Tā kā algotņi Ukrainā darbojas ar segvārdiem un savus vārdus nelieto, bieži pat nav zināms, kas masu kapā ticis aprakts.
Esot arī tādi algotņi, kurus vietējie komandieri nošaujot par marodierismu.
To kaujās nogalināto algotņu līķus, kurus no Ukrainas izdodas izvest, FDD pavadībā nekavējoties nogādājot radiniekiem. Taču līdz 4.jūnijam "brīvprātīgos" vispār neesot reģistrējuši, tāpēc visi, kas nogalināti pirms šī datuma, tiek apglabāti kā nezināmie.