Pēc otrdienas balsojuma opozīcijas deputāti Kijevas
centrā pie ēkas, kur trešdien gaidāma prezidenta Viktora Janukoviča
uzstāšanās, sarīkojuši protestus, kas ilguši visu nakti. Trešdien
policija demonstrantu izklīdināšanai izmantojusi asaru gāzi, un
sadursmēs ievainots vismaz viens cilvēks.
Opozīcija apgalvo, ka ar šo likumu krievu valodai faktiski tomēr tiek
piešķirts otras valsts valodas statuss. Tas valstī izsaucis arī masu
protestus.
Kā ziņots, Ukrainas parlaments otrdien apstiprināja pretrunīgi vērtēto likumprojektu, kas paredz krievu valodai valstī piešķirt augstāku statusu, lai gan tā netiks pasludināta par otru valsts valodu. Likumprojekts izsaucis šķelšanos likumdevēju vidū, kas maijā noveda pat pie masu kautiņa Augstākās Radas sēžu zālē. Arī šajā balsojumā parlamenta sēžu zālē izraisījās nekārtības, kliegšana un deputātu kautiņi.
Saskaņā ar oficiālajiem datiem 113 no klātesošajiem 364 deputātiem balsojumā nepiedalījās, bet tikai divi likumdevēji balsoja pret, jo lielākā daļa opozīcijas deputātu balsojuma brīdī atradās plenārsēžu zāles priekšējā daļā pie prezidija. Nekārtības sākās, kad Reģionu partija ierosināja otrdien balsot par krievu valodas statusa paaugstināšanu, lai gan darbakārtībā šis jautājums nebija iekļauts. Seši likumdevēji jau izsludinājuši badastreiku, protestējot pret "parlamenta vairākuma rupjo rīcību" balsojuma laikā. Tagad likums tiks nodots parakstīšanai prezidentam Viktoram Janukovičam.
Likumprojektu ierosināja Janukoviča pārstāvētā Reģionu partija, un tas paredz, ka Ukrainas valsts valoda ir ukraiņu valoda, taču ļauj valsts amatpersonām un iestādēm lietot minoritāšu valodu reģionos, kur tā ir dzimtā valoda vismaz 10% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka reģionālās valodas statuss krievu valodai tiks piešķirts 13 no 27 administratīvi teritoriālajām vienībām, arī Kijevā un Sevastopolē.