Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Krīzes laikā pasaulē strauji pieaugusi ogļu izmantošana

Ekonomiskās problēmas Eiropā liek šķēršļus centieniem palielināt zaļākas enerģijas daļu rūpniecībā, jo pēdējā laikā pieaugusi lielu piesārņojumu radošo akmeņogļu izmantošana elektroenerģijas ražošanā. Rūpniecības apjoma samazināšanās dēļ daudziem gaisa piesārņotājiem izdevīgāk ir iepirkt papildus oglekļa dioksīda (CO2) izmešu kvotas, lai izmantotu lētās ogles, nevis ieguldīt alternatīvu energoresursu izmantošanā.

Dedzina vairāk

Kopš 2005. gada Eiropas Savienībā spēkā ir CO2 izmešu kvotu tirdzniecības shēma, kas paredz, ka lielie ražotāji, kuri pārsniedz atvēlēto kvotu daudzumu, var nopirkt papildu kvotas no uzņēmumiem, kam ir to pārpalikums. Ekonomikas lejupslīdes izraisītās rūpniecības jaudu samazināšanās dēļ kvotu tirgū ir izlikts milzīgs daudzums emisiju pārpalikumu, kas ir ekvivalents vairākiem simtiem miljonu tonnu CO2 izmešu.

Līdz ar pieprasījuma samazināšanos strauji kritušās arī kvotu cenas. Maija sākumā par tonnu CO2 izmešu piesārņotājam bija jāmaksā aptuveni septiņi eiro (4,9 lati), kas ir par 60% mazāk nekā pērn šajā laikā, raksta aģentūra Reuters.

Lētās kvotas ļauj dedzināt vairāk akmeņogļu. Piemēram, Vācijā no janvāra līdz maijam akmeņogļu daļa elektrības ražošanā, izmantojot kodolenerģiju un fosilo enerģiju, pieaugusi no 53% līdz 68%. «Ja jums ir iekārtas, kurās elektrības ražošanai var izmantot ogles, tad tagad ir izdevīgs laiks, lai to darītu,» teicis vārdā neminēts Vācijas energobiržas eksperts.

Arī Lielbritānija, kurai krājumos ir ap 12 miljoniem tonnu akmeņogļu, izmanto brīdi, kad CO2 izmešu kvotas ir lētas, un ar pilnu jaudu darbina ogļu elektrostacijas, nebaidoties, ka varētu tikt pārsniegs valstij noteiktais emisiju apjoms.

Ražotāju izvēlē par labu oglēm liela nozīme ir šī lielus izmešus radošā enerģijas avota cenai, kam pašlaik ir tendence samazināties. Oktobrī par tonnu akmeņogļu bija jāmaksā 120 dolāru (66 lati), maija sākumā - 88 dolāri (48 lati).

Gāzei jāpiekāpjas

Par labāko alternatīvu akmeņoglēm tiek uzskatīta dabasgāze, kas rada daudz mazāku CO2 izmešu apjomu, tajā pašā laikā tās izmantošana elektroenerģijas ražošanā ir krietni dārgāka. Enerģētiķi ir aprēķinājuši, ka pie pašreizējām cenām ar akmeņoglēm vienu megavatstundu elektrības var saražot par 16 eiro (11,2 lati) lētāk, nekā izmantojot gāzi.

Neskatoties uz to, ka jaunākās paaudzes gāzes elektrostaciju energoefektivitāte sasniedz pat 60%, tās nespēj konkurēt ar standarta ogļu elektrības ražotnēm, kuru energoefektivitāte pašlaik ir tikai 35%. Pētījumos noskaidrots, ka novecojusi ogļu elektrostacija ekonomiski var būt pat četras reizes izdevīgāka par jaunu gāzes elektrostaciju.

Gāzes elektrostacija varot konkurēt ar ogļu stacijām tikai tad, ja to energoefektivitāte sasniegtu 65% un tām piemērotu nodokļu atlaides.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits