Ļitviņenko varēja nogalināt informācijas dēļ par to, kā Vladimirs Putins 90.gados nodrošināja "jumtu" Kolumbijas narkokarteļa naudas atmazgāšanai, viņš pieļāva.
Runa ir par jau agrāk lietas izskatīšanā pieminēto Viktora Ivanova - tagadējā Federālā Narkotiku aprites kontroles dienesta direktora, Putina uzticības personas - dosjē.
Šo dokumentu Švecs 2006.gada septembrī pēc Ļitviņenko pasūtījuma sastādīja uzņēmumam Titon.
Švecs apgalvo, ka iekļāvis šajā dosjē informāciju par Putina un Ivanova sakariem ar Tambovas organizēto noziedzīgo grupējumu, kas savukārt 90.gados nodarbojās ar narkotiku tirgošanu un kāda Kolumbijas narkokarteļa naudas atmazgāšanu.
Šī dosjē dēļ izjaukts svarīgs darījums, kurā Ivanovs personīgi plānojis saņemt desmit līdz 15 miljonus dolāru. Turklāt tas varējis radīt nopietnas galvassāpes pašam Putinam.
Publiskā izmeklēšana Ļitviņenko nāves lietā Londonā notiek atbilstoši Augstās tiesas lēmumam, kas tādējādi apmierināja Aleksandra Ļitviņenko atraitnes Marinas lūgumu.
Izmeklēšanas galvenais mērķis ir noteikt, vai Ļitviņenko nāvē ir līdzvainīgas Krievijas varasiestādes.
Uz Lielbritāniju pārbēgušais Ļitviņenko nomira 2006.gada 23.novembrī - trīs nedēļas pēc saindēšanās, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties.
Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru.
Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts, varētu būt spējīga uz šo noziegumu.
Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu.