Satraucošākais ir, ka lielākajā daļā gadījumu slepkavas asiņainajos noziegumos izmantotos šaujamieročus, tostarp automātiskos, iegādājušies pilnīgi legāli. Pagājušajā nedēļā masu šāvēji ASV par sevi atgādināja atkal.
Zvērināto tiesa ceturtdien atzina par vainīgu slepkavībās 27 gadus veco Džeimsu Holmsu, kurš 2012. gada jūlijā ar automātiskiem ieročiem atklāja uguni kinozālē Ororā Kolorādo štatā, nogalinot 24 cilvēkus.
Ceturtdienas rītā Kuveitā dzimušais naturalizētais amerikānis Mohamods Jusūfs Abdulazīzs kabrioletā piebrauca pie bruņoto spēku rekrutēšanas centra veikalu ēkā Čatanūgā Tenesī štatā un sašāva tā ieejas durvis. Pēc tam viņš devās uz Jūras spēku rezervju centru 10 kilometru attālumā un nošāva četrus jūras kājniekus un ievainoja jūrnieku, kas vēlāk slimnīcā mira. Tad pats tika nošauts apšaudē ar policistiem. Viņa aktivitātes sociālajos tīklos, kur viņš slavēja ziedošanos Allāham, lika Federālajam izmeklēšanas birojam pārbaudīt arī viņa iespējamo saistību ar islāmistiem, raksta Reuters.
ITV reportāžā no ASV pilsētas Baltimoras, par kuru jūlija vidū jau bija skaidrs, ka šis ir šaušanas slepkavību ziņā asiņainākais mēnesis pilsētā ceturtdaļgadsimtā - divās nedēļās 26 šaušanas incidentos bija nogalināti 11 cilvēku -, pauž viedokli, ka šaušanu upuri atgādina par ASV valdošo mīlestību pret šaujamieročiem. Tā ir tik spēcīga, ka pat politiķu solījumi pēc visām masu slepkavībām censties ierobežot ieroču pieejamību ātri vien apsīkst. Tas ir gan no kovboju laikiem iesīkstējušā principa par tiesībām uz pašaizsardzību, gan ieroču ražotāju un tirgotāju lobija rezultāts. Trešajai daļai amerikāņu mājās glabājas legāli iegādāts ierocis.
Šogad līdz 15. jūlijam tika nošauti 6823 amerikāņi, 13 621 - ievainots. ITV atgādina, ka tas ir gandrīz par diviem tūkstošiem vairāk nekā militārajos konfliktos Irākā un Afganistānā bojā gājušo ASV karavīru. 4. jūlijā Čikāgā tika sašauti 82 cilvēki, 16 no viņiem nomira. Baltimoras policijas komisārs Kevins Deiviss ir pārliecināts, ka šaušanas krīzes pamatā ir ieroču vieglā pieejamība: "Pieeja šaujamieročiem šajā valstī atšķiras no citām valstīm. Mūsu sabiedrībai vajadzētu sākt kaut ko darīt. Es pat varētu apgalvot, ka šis būs prezidenta kandidātu debašu jautājums ik pēc četriem gadiem, kamēr tas tiks risināts."
Visu žurnālista Jura Tihonova rakstu Masu šaušanas liek mainīt ieroču pieejamību lasiet pirmdienas, 20.jūlija, laikrakstā Diena!