Mēs esam īsti
Kad Lobo bija jauns, viņš dzīvoja alā, drošsirdīgi šūpojās liānās un viņa vienīgais apģērbs bija gurnauts. Tieši tāds viņš pirms nepilniem 40 gadiem, kad nomaļā Filipīnu tropu mežā tika atklāta cilts, kas aizvien dzīvoja kā akmens laikmetā, pozēja fotogrāfiem. Tagad Lobo Bilangass ir ģērbies pabalējušā kombinezonā, smēķē bez mitas un ēd galvenokārt konservētas sardīnes. Viņš izskatās tāds pats kā citi apkaimes zemnieki, kas iztiku nodrošina, līžot līdumus. Mežam atkarotajā zemē Lobo audzē kukurūzu, lai pabarotu savas trīs sievas un desmit bērnus.
"Drīz vien pēc tam mūs nosauca par krāpniekiem. Taču es patiešām esmu tasadajs," ar tulka starpniecību stāsta vīrietis, kura foto zēna gados rotāja žurnāla National Geographic vāku.
Savu dzimto un svešinieku ausij neparasto valodu viņš vairs nelieto. Toreiz tajā runāja vēl 26 tasadaju cilts pārstāvji, kas, tāpat kā Lobo, dzīvoja alā, un vienīgi instrumenti, kurus viņi pazina, bija gatavoti no bambusa un akmens. Tagad vīrietis tekoši runā manobo valodā, kuru lieto vairākas augstkalnu minoritātes Mindanao salā.
Bijušais Filipīnu prezidents Ferdinands Markoss šo apkaimi ap arhaiskās cilts alām pasludināja par rezervātu. To ieteica viņa draugs un politiķis Manuels Elisalde, kurš pirmais 1971.gadā stājās kameru priekšā, lai visai pasaulei paziņotu sensacionālo ziņu par miermīlīgu cilti, kuras valodā nav tādu vārdu kā "karš", "ieroči" un "ienaidnieki".
Kritiķi gan minēja, ka Markoss un Elisalde, kuru vēlāk iecēla par Minoritāšu aizsardzības aģentūras vadītāju, vienkārši piekukuļojuši vietējos izlikties par akmens laikmeta ļaudīm.
Gan vietējie, gan ārzemju eksperti, kas apciemoja alas pēc tam, kad 80.gados abi politiķi jau bija devušies ārzemju trimdā, atklāja, ka tās ir pamestas, bet to iemītnieki pārcēlušies uz tuvējiem ciemiem un dzīvo tipiskās zemnieku mājās. Antropologi secināja, ka tasadaju cilts ir Elisaldes izdomas auglis un ka ar savu rosīšanos viņš vienkārši centies uzkrāt politisko kapitālu. Politiķis mira 90.gadu beigās īsi pēc atgriešanās Filipīnās.
Tomēr Mamans Udelans, kura māte Dula savulaik bija viena no ļaudīm, kas puskaili dzīvoja alās, joprojām uzstāj: vecāki tik tiešām nepazina lauksaimniecību un ēda tikai to, ko mācēja atrast mežā, galvenokārt augļus un palmu serdes mīkstumu. "Viņi pat nezināja, ka Blitā dzīvo citi cilvēki," uz kalna otru pusi ar mačeti norāda vīrietis, kurš pats ikdienā valkā šortus un poliestera kreklu.
Mafalo Dudims, kuru Elisalde bija nolīdzis par "tulku", apgalvo, ka pats tasadaju dialektā nerunā, taču spējis palīdzēt, jo valoda līdzīga citam vietējam dialektam. Mafolo stāsta, ka džungļos netālu no alām ierīkota platforma, kur nolaisties helikopteram, — iespaidīgam kokam vienā līmenī nozāģēti augšējie zari, un uz stumbeņiem nostiprināti dēļi. Elisalde un daži citi īpaši uzaicināti apmeklētāji zemāk nokāpuši pa trepēm.
Tomēr nepilnus 40 gadus kopš eksotiskajiem piedzīvojumiem tie retie apmeklētāji, kas iegriežas nomaļajā vietā, nespēj noticēt, ka vienai nelielai ciltij tik ilgi izdevies izvairīties no kontaktiem ar ārpasauli. Tiesa, asfaltētie ceļi beidzas aptuveni divu dienu gājiena attālumā, taču no alām līdz tuvākajiem vietējiem ciemiem, kur tika lietots gan radio, gan kabatas baterijas, gan medību ieroči, var aiziet divās stundās.
Drīz pēc savdabīgās cilts atklāšanas apvidū sāka uzdarboties musulmaņu grupējums Melnie krekli, kas karoja pret kristiešu vienībām. Pēc kārtējā asiņainā slaktiņa prezidents Markoss izsludināja kara stāvokli un aizliedza pētniekiem apmeklēt tasadaju mežu.
Tagad biezokņa vairs nav, jo lielāko daļu tropu ir izstūmuši kukurūzas lauki. Vietām redzami dūmu stabi — deg pēdējo līdumu ugunskuri.
Vietējos vairāk par visu uztrauc, ka valdība nav organizējusi oficiālu jauno zemju reģistrēšanu, un daži jau sākuši aizrautīgi kašķēties, kam pieder viens vai otrs zemes gabals.
Kas un kā noticis ar tasadajiem, vairākumam nemaz nerūp. "Es gan ticu, ka viņi bija akmens laikmeta cilvēki," saka lauksaimnieks Klils Dudims, kurš cilts atklāšanas gadā pat vēl nebija nācis pasaulē. Taču viņš zinot, ka valdība vēlāk pavēlēja tasadajiem pārcelties no alām uz koka būdām. Kad tas notika, viņš nezina. "Mēs te nesaucam vārdos gadus, mēnešus un dienas," paskaidro Klils.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.