Karteļi diktē mediju saturu
Pēdējais uzbrukums, kas notika pagājušajā svētdienā, izpostīja valsts ziemeļu daļas lielākā laikraksta El Norte redakcijas ēku Monterrejā. Trīs maskējušies vīrieši iebrāzās redakcijā, izlēja benzīnu un pielaida uguni. Neviens no 15 cilvēkiem, kas atradās ēkā, uzbrukumā necieta. Tas ir jau trešais uzbrukums El Norte mazāk nekā mēneša laikā, taču laikraksts ir viens no retajiem, kas pēc atkārtotiem uzbrukumiem uzdrīkstējies rakstīt par narkokarteļiem.
Liela daļa laikrakstu izvēlējušies klusēšanas politiku, lai neizaicinātu noziedznieku atriebību. Starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām pērn Meksiku ierindoja starp bīstamākajām valstīm žurnālistiem uzreiz pēc Pakistānas un Irākas. Kopš 2000. gada nogalināti jau vairāk nekā 80 reportieru, 16 aizvien vēl tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem. Iebiedētie mediji kriminālziņas aizpilda ar publikācijām par satiksmes negadījumiem vai pārpublicē policijas izsūtīto informāciju, ziņoja CBC News.
«Šajā valstī ir vietas, kurās kriminālie grupējumi izlemj, kas tiks publicēts un kas netiks,» telekanālam Al Jazeera stāstīja mediju eksperts Hosē Kareno. «Viņi cenšas paplašināt savu ietekmi,» uzbrukumus skaidroja eksperts un uzsvēra, ka karteļi, sagrābuši kontroli pār vietējā mēroga medijiem, tagad raugās uz lielākiem izdevumiem.
Jūlijā pierobežas pilsētā Nuevolaredo bāzētais laikraksts El Manana pēc kārtējā uzbrukuma atklāti paziņoja, ka pārtrauks rakstīt par narkokarteļu aktivitātēm. «Mēs ceram uz sabiedrības sapratni un, cik ilgi vien būs nepieciešams, atturēsimies publicēt jebkādu informāciju, kas saistīta ar vardarbīgajām sadursmēm mūsu pilsētā un citos reģionos,» rakstīja laikraksts, uzsverot, ka bijis «spiests pieņemt šo lēmumu».
Uzbrucēji paliek nesodīti
Meksikas kārtībsargājošās institūcijas nav pārāk naskas, šķetinot uzbrukumus žurnālistiem un medijiem. Meksikas Cilvēktiesību komisija apgalvo, ka pēdējos 12 gados notikuši 126 uzbrukumi žurnālistiem vai medijiem, taču izmeklēti tikai 24 gadījumi. Turklāt tikai divas lietas beigušās ar vainīgo notiesāšanu.
«Meksikā nav neviena žurnālista, kurš varētu justies drošībā, kad visapkārt ir kriminālie grupējumi, kuri jūt, ka var uzbrukt jebkuram medijam valstī un nesaņemt par to sodu,» Ņujorkā bāzētās Amerikas Žurnālistu aizsardzības komitejas vecākais koordinators Karloss Laurija stāstīja ziņu aģentūrai AP.
Satraukumu par žurnālistu apdraudējumu kaimiņvalstī paudušas arī ASV, uzsverot, ka runas brīvība ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, kurā neatsverama loma ir tieši žurnālistiem. «Savienotās Valstis ir ārkārtīgi satrauktas par vardarbību un iebiedēšanu, ar ko cenšas apturēt brīvu ziņu plūsmu,» raidsabiedrība BBC citēja ASV valsts sekretāres vietnieku Viljamu Bērnsu.