ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni, kura arī piedalās samitā, sacīja, ka NATO un ES pēc dabas ir atšķirīgas organizācijas, bet tās abas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem.
Mogerīni atklāja, ka abas puses apspriedīs spriedzes pieaugumu attiecības ar Krieviju un krīzes dienvidos, kur ES saskārusies ar nopietnu imigrantu problēmu Vidusjūrā.
"Tas, kas mums ir ārkārtīgi svarīgs, ir spēcīga sadarbība (..), sevišķi, kad runa ir par dalīšanos ar informāciju, kad runa ir par jauna veida draudiem, ar kuriem saskaramies mums visapkārt," sacīja Mogerīni.
"Mums (NATO un ES) apkārt ir izaicinājumi, kas mūs vieno. Mēs esam atšķirīgi pēc dabas, bet ar kopīgām vērtībām," viņa piebilda.
Atbildot uz mājieniem, ka ES bijusi pavirša, reaģējot uz situāciju pati savā tuvumā, Mogerīni sacīja, ka ES apzinās nepieciešamību palielināt savas iespējas atbildēt uz krīzēm.
Viņa uzsvēra, ka atšķirībā no NATO tas obligāti nenozīmē militāru pieeju.
"Bet mēs nevaram izslēgt militāro aspektu," viņa piebilda.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs samita pēdējā dienā sacīja, ka alianse saskaras ar pieaugošiem izaicinājumiem austrumos un dienvidos.
Nosodot Maskavu par Krimas aneksiju un iejaukšanos Ukrainā, viņš norādīja, ka austrumos Krievija izmantojusi spēku, lai mainītu robežas un iebiedētu kaimiņus.
"Dienvidos vardarbīgs ekstrēmisms sasniedzis mūsdienās nepieredzētu līmeni," sacīja Stoltenbergs, ar to domājot teroristu organizācijas Islāma valsts darbības.
Viņš atklāja, ka tiks apspriesta šo izaicinājumu ilgtermiņa ietekme un veidi, kā NATO var sadarboties ar saviem partneriem un ES, lai stātos tiem pretī.
Stoltenbergs sacīja, ka NATO arī strādās pie savām spējām cīnīties hibrīdkarā.