Atklātā vēstulē Nobela fondam Zviedrijā organizācija mudina atsaukt prestižā apbalvojuma piešķiršanu ES, taču šādu iespēju jau nekavējoties noraidījusi Norvēģijas Nobela komiteja, kas ik gadu izraugās balvas laureātu. "Eiropas Savienība ... bez šaubām nav viens no "miera aizstāvjiem", par ko domāja Alfrēds Nobels un ko viņš aprakstīja savā testamentā," uzsver Starptautiskais Miera birojs.
Slavenais zviedru rūpnieks un filantrops savā testamentā norādīja, ka prēmija būtu jāpiešķir "personai, kura darījusi visvairāk vai vislabāk strādājusi tautu brālības vārdā, iestājusies par armiju likvidēšanu vai samazināšanu, un ir rīkojusi vai veicinājusi miera kongresu". Kā skaidro Starptautiskais Miera birojs, ES "necenšas panākt starptautisko attiecību demilitarizāciju" un tās dalībvalstis "pieļauj uz militāro spēku balstītu drošību un ir iesaistījušās karos tā vietā, lai uzstātu uz nepieciešamību pēc alternatīvām pieejām".
Ženēvā bāzētais Starptautiskais Miera birojs, kurā apvienojušās vairāk nekā 300 organizācijas un kuram 1910.gadā arī tika piešķirta Nobela Miera prēmija, Nobela komitejai pārmet prēmijas piešķiršanas kritēriju "pārveidošanu", jo par piemērotiem balvas saņēmējiem atzīti arī vides aktīvisti un nabadzības apkarotāji. Taču Nobela komiteju šādi argumenti nav pārliecinājuši, un tā uzsver, ka 10.decembrī svinīgajā ceremonijā Nobela Miera prēmija tiks pasniegta ES.