Maina pasauli
''Pasaule pēc Covid-19 neatgriezīsies vecajās sliedēs,'' sacījis McKinsey Global Institute vadītājs ekonomists Džeimss Manijka, norādot, ka daudzējādā ziņā vīruss ir tikai paātrinājis jau iepriekš novēroto. Piemēram, ASV, kā raksta Stendforda universitātes pētnieks Nikolass Blūms, jau šā gada vasarā apmēram 42% amerikāņu strādāja attālināti. Daļa turpinās attālināti strādāt arī pēc pandēmijas.
Vienlaikus vīrusa uzliesmojums un tā aizkavēšanas vārdā ieviestie ierobežojumi smagi iedragāja valstu ekonomiku un nodarbinātību. Piemēram, ES turīgākā zeme Vācija vasarā pieredzēja iekšzemes kopprodukta sarukumu par 10%, ziņo Deutsche Welle. Tūrisma galamērķu valstis kā Itālija, Spānija zaudēja vēl vairāk.
The Financial Times augustā rakstīja, ka ES valstīs darba vietu skaits ir samazinājies par 5,5 miljoniem. Savukārt ASV vasarā reģistrēja vairāk nekā 17 miljonus bezdarbnieku.
Ekonomikas pētnieks Serdžo Rebelo domā, ka ražotāju pieredzētās problēmas varētu tos mudināt nepaļauties uz rūpnīcām trešajās pasaules valstīs, bet gan būvēt tās arī ASV un Eiropā. ''Diemžēl šī tendence neradīs daudzas jaunas darba vietas, jo ražošana tiks automatizēta,'' raksta pētnieks. Politikas konsultants Īans Bremers uzskata, ka pandēmija paātrinās arī deglobalizācijas tendences, kuras jau ilgāku laiku novērojamas saistībā ar Brexit un labējā populisma uzplaukumu politikā.
Būtisku lomu spēlēja arī tā sauktā infodēmija, kuras laika izplatījās sazvērestības teorijas un mīti gan par vīrusu, gan vakcīnu, ko savā labā steidza izmantot populisti un radikāļi.
Vienlaikus kā pozitīvos aspektus eksperti min klimatam draudzīgos ''eksperimentus'', kuru laikā daudzviet parādījās velojoslas un veikti citi videi un cilvēku veselībai svarīgi uzlabojumi. Tāpat, kā vēsta BBC, globālās ogļskābās gāzes emisijas 2020. gadā samazinājās par 8% un šogad iegūtās digitālās saziņas prasmes varētu daļēji samazināt vajadzību pēc komandējumiem. Dabas aizstāvji atzinīgi novērtējuši gan ES, gan ASV iniciatīvas sasaistīt ekonomikas atjaunināšanas plānus ar videi draudzīgām prasībām.
Annus horribilis
Mediji, aprakstot 2020. gadu, izmanto latīņu valodas vārdu salikumu Annus horribilis, kas tulkojumā nozīmē ''šausmīgais gads''. Starp ''šausmīgajiem'' notikumiem tiek minēta demokrātisko institūciju vājināšanās ASV. Šā gada rudenī notikušās vēlēšanas un tām sekojošie strīdi, kā raksta The Washington Post, ir turpinājusi vājināt gan pašu amerikāņu uzticību demokrātijai, gan ASV lomu pasaulē.
''Ir skaidrs, ka pandēmijas sekas ievērojami ietekmēja Trampa zaudējumu'' sarunā ar BBC teicis politologs Alans Abramovičs, sakot, ka būtisks faktors bija ekonomikas lejupslīde.
Vienlaikus Ķīna turpināja palielināt kontroli pār daļēji neatkarīgo Honkongu un turpināja apspiest protestus. Nu protestētājiem draud aresti un soda naudas par epidemioloģiskās drošības neievērošanu. Pētniece Viktorija Hueja saka, ka Pekina stratēģiski izvēlējās pandēmijas laiku, lai palielinātu kontroli pār Honkongu, ''jo pasaule bija aizņemta''. Tāpat tiek pieminēti nerimstošie konflikti Tuvajos Austrumos un Āfrikā, arī Grieķijas un Turcijas attiecību saasināšanās. Radio Brīvā Eiropa atgādina par karu Kalnu Karabahas teritorijā. Savukārt baltkrievi, kas iestājās pret diktatora Aleksandra Lukašenko negodīgo uzvaru vēlēšanās, tika piekauti un arestēti, bet Krievijas konstitūcijas labojumi ļauj Vladimiram Putinam ieņemt prezidenta amatu vēl divus termiņus.