Divos no 12 iecirkņiem - Donengolā ziemeļaustrumos un dienvidrietumos - balsotāji ir noraidījuši līguma ratifikāciju, taču rezultāti ir ļoti minimāli zem 50% robežas.
Lai gan vēl pēcpusdienā bija saskaitīta tikai neliela daļa no visām balsīm, Īrijas premjerministrs Braiens Kovens nekavējās ar sajūsmas pilna paziņojuma izplatīšanu. "Īrijas iedzīvotāji šodien ir runājuši skaidrā un skaļā balsī. Šī ir lieliska diena Īrijai, šī ir lieliska diena Eiropai."
Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozo paziņoja: "Redzu, ka "jā" balsojums ir kā zīme, kas apliecina Īrijas elektorāta uzticību Eiropas Savienībai. kā zīme viņu patiesajai vēlmei būt Eiropas Savienības sirdī, kā zīme, ka Īrija atzīst, kādu Eiropas Savienība spēlē lomu cīņā pret ekonomisko krīzi. Šī ir patiesi brīnišķīga diena Eiropas Savienībai, liels paldies Īrijai."
Savus prieka pilnos komentārus laicīgi jau izplatīja arī virkne Eiropas lielo valstu līderi. Piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele teica tā: "Šis ir nozīmīgs solis ceļā uz Lisabonas līgumu un varu teikt - Vācijas apvienošanās dienā mūsu zeme ir ļoti priecīga par referenduma rezultātu." Francijas prezidents Nikolā Sarkozī piebalsoja, ka "šis balsojums ir ļoti apmierinošs visiem eiropiešiem".
Arī Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš jau laicīgi oficiāli izteica gandarījumu par referenduma rezultātu un apsveicis Īrijas pilsoņu izvēli.
"Tie ir ļoti uzmundrinoši skaitļi "jā" pusei," izteicās Īrijas lielākās opozīcijas partijas Fine Gael vēlēšanu kampaņas šefs Billijs Timinss, kas viņš sestdienas rītā komentēja vēlētāju aptaujas rezultātus. Viņa rīkotajā aptaujā pirms referenduma tika uzrādīti ļoti līdzīgi rezultāti, tādēļ šaubas par pozitīvu rezultātu neesot.
Kāds anonīms avots valdošajā partijā izteicies, ka "tas, ko mēs redzējām vēlētāju aptauju datos, parādīs 53% atbalstu arī oficiālajos rezultātos".
Īrijas ārlietu ministrs Maikls Mārtins vēlāk radiokanālā RTE paziņoja, ka nav šaubu par vēlētāju atbalstu referendumā par Lisabonas līguma ratifikāciju. Viņš norādīja, ka esot ļoti priecīgs par savu valsti. "Šķiet, ka šoreiz ir pārliecinoša uzvara," viņš sacīja un piebilda: "Es kvēli ticu, ka mūsu nākotne ir Eiropas Savienībā. Nebija īsta iemesla, kādēļ balsot pret."
Mārtina teiktajam piekrita arī valsts finanšu ministrs Braiens Lenihans, kurš uzsvēra: "Ekonomiskajā ziņā mēs esam ļoti sarežģītā situācijā. Tieši tāpēc vēlētāji balsoja "par", jo viņi zina - mūsu iespējas un ekonomikas nākotne ir citās Eiropas valstīs. Šis ir būtisks pirmais solis ceļā uz ekonomikas atveseļošanos."
Kustība Coir, kas rīkoja redzamāko kampaņu pret Lisabonas līguma ratifikāciju, sestdienas priekšpusdienā atzina iespējamo zaudējumu pretošanās cīņā. "Izskatās, ka tas ir "jā" balsojums," aģentūrai Reuters izteicās Coir runas vīrs Ričards Grīns, kura kustības nosaukums angļu mēlē nozīmē "taisnīgums". "Vēlos izteikt simpātijas un just līdzi visiem tiem cilvēkiem, kuri mīlestībā pret savu valsti ieguldīja milzu pūles. Mēs esam ārkārtīgi vīlušies, ka tautas balss netika saklausīta jau pirmajā reizē."
Radio kanāls RTE tikmēr vēstīja par pirmajiem datiem Dublinas centrā un galvaspilsētas ziemeļaustrumos, kur atbalstu Reformu līgumam devuši 56% vēlētāju. Galvejas pilsētā atbalstītāju skaits ir pat 63%. Dublinas dienvidrietumos, kur pagājušā gada referendumā bija procentuāli augstākais pretinieku skaits, Lisabonas līgumu atbalstījuši ap 60%.
Zemo vēlētāju skaitu (referendumā piedalījušies ap 50% vēlētāju, Dublinā pie urnām devušies ap 57%) amatpersonas skaidro ar to, ka iedzīvotāju vidū pieaugusi neapmierinātība ar esošo valdību. Tādēļ iedzīvotāji referendumu izmantojuši, lai ar nedošanos pie urnām izteiktu savu protestu pret nepopulāro valdību.
Neskatoties uz neapmierinātību iedzīvotāju vidū, premjerministrs Braiens Kovens referenduma dienā aicināja pret viņu vērstās dusmas likt malā un Īrijas ekonomikas labad balsot "par" ES Reformu līguma ratifikāciju, lai nostiprinātu valsts pozīcijas Eiropā un palīdzēt tai atgūties no recesijas.
Jau iepriekš veiktās aptaujas liecināja, ka šoreiz referendums varētu notikt ar pozitīvu iznākumu. Kā galvenais skaidrojums vēlētāju domu maiņai tiek minēts vispārējās finanšu krīzes sekas.
Pirms 18 mēnešiem 53% Īrijas vēlētāju noraidīja Lisabonas līguma ratifikāciju. Vēlāk Īrijas un ES valdības vienojās, ka tiks rīkots atkārtots referendums.
Kā zināms, Lisabonas līguma ratifikāciju joprojām nav parakstījis Polijas prezidents Lehs Kačinskis, kurš solīja pieņemt lēmumu tikai pēc tam, kad kļūs zināmi rezultāti referendumā Īrijā. Arī Čehija vēl nav līgumu ratificējusi, taču tiek prognozēts, ka prezidents Vāclavs Klauss to varētu izdarīt līdz gada beigām.
ES Reformu līgums jeb tā dēvētais Lisabonas līgums paredz vairākas būtiskas pārmaiņas, ar kurām cer palielināt ES lēmumu pieņemšanas efektivitāti. Mazliet palielināsies Līdzšinējo prezidēšanu ES, kad kāda dalībvalsts rotācijas kārtībā uz sešiem mēnešiem kļūst par ES prezidējošo valsti, paredzēts aizstāt ar Eiropas Padomes prezidenta ievēlēšanu uz divarpus gadu termiņu. ES Reformu līgums arī paredz samazināt Eiropas Komisijas komisāru skaitu, lai palielinātu darbības efektivitāti. Lisabonas līgumā pirmo reizi skaidri formulēta iespēja dalībvalstij izstāties no ES.
(papildināts ar galīgajiem oficiālajiem rezultātiem)