Viņš pavēstīja, ka viņu valsti pamest piespieduši "tieši draudi manai un manu tuvinieku dzīvībai". "Neviens mani nav gāzis, es palieku Ukrainas prezidents," sacīja Janukovičs.
"Kā jūs zināt, varu Ukrainā sagrābuši profašistiski jaunieši, kas pārstāv absolūto mazākumu Ukrainā," viņš sacīja. "Tā ir anarhija, terors un haoss."
Janukovičs piedāvāja sarīkot visukrainas referendumu par vairākiem jautājumiem, kuri jāformulē sabiedriskajām organizācijām. Pēc viņa teikā, šiem jautājumiem būtu jāaptver valsts attīstības galvenie aspekti.
Vienlaikus Janukovičs pauda gatavību atgriezties Ukrainā, ja tiks garantēta viņa un viņa ģimenes drošība.
"Es atgriezīšos Ukrainā, tiklīdz būs izpildīti visi noteikumi manai drošībai un manas ģimenes drošībai," uzsvēra Janukovičs.
Janukovičs arī atvainojās, ka pametis Ukrainu tādā brīdī.
"Man ir kauns. Es vēlos teikt, ka atvainojos Ukrainas ļaudīm par to, kas notika Ukrainā, un par to, ka man nebija spēka saglabāt stabilitāti," atzina Janukovičs.
Viņš Ukrainas krīzē vainoja Rietumu "bezatbildīgo politiku".
Viņš arī pārmeta partneriem Rietumos, ka viņi nav izpildījuši vienošanos par krīzes noregulējumu, kuru Janukovičs parakstīja ar opozīciju.
Vēršoties pie Ukrainas jaunajām varasiestādēm, Janukovičs mudināja tās atteikties no varas, kamēr vēl nav par vēlu.
Tikmēr, komentējot notikumus Krimā, viņš pauda pārliecību, ka Krimai arī turpmāk jāpaliek Ukrainas sastāvā, tiesa gan saglabājot plašu autonomiju.
"Kā amatā esošais Ukrainas prezidents vēlos paziņot, ka Krimai jāpaliek Ukrainas sastāvā, saglabājot plašu autonomiju," uzsvēra Janukovičs.
Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka Krimā notiekošais uzskatāms par "dabisku reakciju" uz "bandītisko varas pārņemšanu" Ukrainā.
Janukovičs arī norādīja, ka nesenie lēmumi Augstākajā radā pieņemti, izdarot vēl iepriekš nepieredzētu spiedienu uz deputātiem un iebiedējot viņus.
"Tā ir nelikumība, terors, anarhija un haoss, kas noticis pēc šī, tie ir bezprecedenta lēmumi, kas parlamentā pieņemti, izdarot spiedienu uz deputātiem, iebiedējot viņus, metot viņiem ar akmeņiem," sacīja Janukovičs.
Savukārt 25.maijā izsludinātās Ukrainas prezidenta vēlēšanas Janukovičs nodēvēja par pretlikumīgām un paziņoja, ka negrasās tajās piedalīties.
Janukovičs arī atklāja, ka pēc ierašanās Krievijā telefoniski sazinājies ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, taču vēl nav ar viņu ticies.
Tikšanās klātienē esot iecerēta, piebilda gāztais Ukrainas prezidents, atklājot, ka ieradies Krievijā, "pateicoties patriotiski noskaņotam jaunam virsniekam", taču plašāku informāciju gan neizpauda.
Reaģējot uz gāztā Ukrainas prezidenta Janukoviča piektdienas paziņojumu, ka viņš ir gatavs atgriezties Ukrainā, ja tiks garantēta viņa drošība, Ukrainas premjerministrs Arsēnijs Jaceņuks solījis garantēt Janukovičam "pilnīgu drošību cietuma kamerā".
Kā norādīja Jaceņuks, Janukovičs vairs nav Ukrainas prezidents, un viņš ir jāsauc pie atbildības par cilvēku masu slepkavību.
"Janukovičs vairs nav Ukrainas prezidents. Viņš jāsauc pie atbildības par masu slepkavību, kas notika pēc viņa rīkojuma. Ukrainas parlaments pieņēmis īpašu rezolūciju, ar kuru tas vēršas pie Starptautiskās Krimināltiesas ar lūgumu sākt izmeklēšanu. Mēs garantējam Janukoviča drošību - viņš būs pilnīgā drošībā cietuma kamerā," Jaceņuks pavēstīja savā lapā sociālajā tīklā "Facebook".
Pievienotas pēdējās 3 rindkopas