Svētdienas vakarā protestētāju pūlis pieaudzis līdz pat 300 000, vēsta abcnews.com.
Pirmdien Ukrainā saistībā ar protesta akcijām, visticamāk, tikšot izsludināts ārkārtas stāvoklis.
Protestētāji esot iekļuvusi Kijevas mērijas ēkā, kā arī mēģina demontēt Ļeņina pieminekli. Neatkarības laukums Kijevā ir ļaužu pārpilns, tiekot izkliegti mudinājumi doties protestēt pie valdības ēkas un prezidenta administrācijas nama. Tāpat kāda maskās tērpta jauniešu grupa ar buldozera palīdzību centušies pārraut kārtības sargu ķēdi pie Janukoviča administrācijas. Pie ēkas atskanējuši munīcijas sprādzieni.
Sākotnēji milicija izvairījusies no pretošanās protestētājiem, taču vēlāk viņu atgaiņāšanai lietota asaru gāze. Esot daudz savainoto.
Ziņu aģentūra AFP, atsaucoties uz avotu Ukrainas policijā, vēsta, ka protestētāju un policistu sadursmēs pie Janukoviča biroja ievainoti aptuveni 100 likumsargi.
Protestētāji rīta pusē pulcējās Ševčenko parkā un pēc tam uzsāka gājienu uz Kijevas Neatkarības laukumu, kur tiesa aizliegusi rīkot protestus un demonstrācijas.
Spītējot šim aizliegumam, laukumā sapulcējās aptuveni 100 000 protestētāju, ziņoja AFP, bet vairāki opozīcijas līderi un Ukrainas mediji lēš, ka protestētāju pūlis bijis daudz lielāks.
Britu raidorganizācija BBC vēsta, ka protestētāji ielauzušies arī Kijevas domes ēkā un ar buldozeru mēģinājuši pārraut nožogojumu, kas aizsargā prezidenta administrācijas ēku.
Protestētāji pieprasa jaunas parlamenta vēlēšanas un prezidenta impīčmentu.
Milicija izmantoja brutālu spēku, lai padzītu protestētājus no laukuma, kas 2004.gadā kļuva par tā dēvētās Oranžās revolūcijas epicentru, un Kijevas galvenā administratīvā tiesa tūlīt pēc tam aizliedza rīkot protestus šajā un vēl citās vietās Kijevas centrā līdz 7.janvārim.
Pēc policijas brutālās akcijas vairāki simti protestētāju patvērās laukumā pie Mihailovskas klostera, kur aizvadīja nakti.
Likumsargu brutalitāte izpelnījusies asu rietumu valstu nosodījumu, bet Kremlis no komentāriem atturējies.
ASV Valsts departamenta pārstāve Džena Psaki aicināja Kijevas varasiestādes respektēt ukraiņu tiesības uz runas un pulcēšanās brīvību, kas ir "veselīgas demokrātijas pamati". Ar līdzīgu aicinājumu nāca klajā arī Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.
Tikmēr Ukrainas līderi centušies distancēties no šī vardarbīgā incidenta, uzsākot oficiālo izmeklēšanu par sestdien notikušajiem nemieriem.
Kijevas policijas priekšnieks sestdien iesniedzis atlūgumu.
Atjaunotas un papildinātas pirmās piecas rindkopas.