Pāvests Ziemassvētku vakarā: Pasaulei ir vajadzīgs maigums un siltums

Baznīcu varētu interpretēt kā slimnīcu, kur visi vienojušies ap ārstu (Kristu), lai dziedinātos. Slimnīca nav rožu dāŗzs un arī slimnieki ir ar dažādām ielaistām slimībām (dažs varbūt pat ar mantkārību, skaudību, nesātību, dusmām utt. tāpēc arī baznīcās gājēji ir grēcinieki, lai gan to starpā ir arī svētie, kuri par tādiem kļūst ne jau savas izcilības dēļ, bet smagas pārtapšanas rezultātā - pateicoties Dieva palīdzībai). Viņus tomēr vieno vairāk vai mazāk apzināta un godīga vēlme ārstēties (runa, protams, nav par tādiem, kuri apzināti liekuļo). Turpretī slimniekam, kurš pat neatzīst savu slimību (grēku) palīdzēt ir daudz grūtāk.. Šādu slimniekus statusā patlaban atrodas liela daļa sabiedrības!!!! Kas notiek, kad šīs slimnīcas (reliģiskie veidojumi) tiek apkarotas (ateismā), - mēs redzējām Padumjajā savienībā, Ķīnā un Kambodžā: neredzēta vēriena nelaimes un vardarbības. Mūsdienu pasaulē pamazām pieaug izvirtība un vardarbības līmenis. Tas daudzkārt pārsniedz viduslaikus un jaunos laikus. Turklāt atšķirībā no senlaikiem mūsdienu cilvēks ir augsti izglītots, bet tas viņu neglābj no slimībām (grēkiem)! Vai ne? Reliģijas nozīmi nenovērtēšana ir milzīga mūsdienu sabiedrības kļūda, kas jau atspēlējas demogrāfiskajā krīzē, korupcijā un perversijās, kas uzplaukst sabiedrībā. Bez reliģijas nav stabilas morāles! Ja pieņem, ka ļaunas un labais ir cilvēka subjektīvajā kompetencē - tad kas kādam izdevīgi tas arī būs labs, kas neizdevīgi - tas ļauns! Tādējādi postmodernajā sabiedrībā, nonākuši esam līdz morālajam relatīvismam - un tas arī ir iemesls korupcijai un citiem ļaunumiem - katrs dara ko grib - cits slepkavo, cits zog, cits mauko, cits nodabojas ar perversijam un stieg atkarībās. Bez Dieva izveidot un uzturēt universālu ētiku nevar. Tāpēc metīsim augstprātību pie malas un sāksim iedziļināties dzīves jēgas un morāles jautājumā pēc būtības! Dievs ir REALITĀTE nevis teorija!