Pēc maijā aizvadītajām vēlēšanām gaidāmas izmaiņas vairākos augstos Eiropas Savienības (ES) amatos.
1.jūlijā darbu sāks jaunais EP sasaukums.
Līdz 1.novembrim gaidāmas izmaiņas arī Eiropas Komisijas (EK) sastāvā.
Šulcs bija viens no kandidātiem, kas pirms vēlēšanām bija izvirzīts EK prezidenta postenim, taču viņa izredzes ieņemt šo amatu sagrāva vēlēšanu rezultāti, saskaņā ar kuriem Šulca sociālisti vēlēšanās ieguva otro vietu.
Šulcs trešdien atzina, ka varētu pieņemt EK viceprezidenta amatu un sadarboties ar bijušo Luksemburgas premjerministru Žanu Klodu Junkeru, kurš tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem pretendentiem uz EK prezidenta amatu.
"Es vienmēr esmu pieļāvis ambīciju strādāt par Eiropas Komisijas viceprezidentu un veidot tandēmu ar Žanu Klodu Junkeru," norādīja līdzšinējais EP prezidents.
Pašlaik EK ir prezidents, septiņi viceprezidenti un 20 citu komisāru, un EK ir pārstāvētas visas 28 bloka dalībvalstis.
Sagaidāms, ka jautājums par EK prezidenta amata kandidātiem būs viens no galvenajiem sarunu tematiem nākamajā nedēļā gaidāmajā ES līderu samitā.
Pret Junkera kandidatūru augstajam amatam kategoriski iebilst Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons.
Tikmēr Šulcs pauda pārliecību, ka bijušajam Luksemburgas premjerministram 27.jūnija samitā izdosies iegūt nepieciešamo atbalstu.
Šulcs norādīja, ka ES līderi varētu vienoties par vairāku amatu sadali, tostarp par paša Šulca turpmāko lomu.
Pēc Šulca atkāpšanās EP pagaidu prezidents būs sociālistus pārstāvošais likumdevējs no Itālijas Džanni Pitella. Viņš amatā atradīsies līdz 1.jūlijam, kad tiks izraudzīts jaunais EP vadītājs.