Konflikts tieši skāris arī Eiropu, jo šeit pērn nonāca vairāk nekā 350 tūkstoši sīriešu, kas bēg no kara un nabadzības dzimtenē. Blāvs cerību stars miljoniem Sīrijas iedzīvotāju ir šonedēļ Ženēvā notiekošās miera sarunas.
2011. gada martā arī Sīrijā "uzplauka" tā sauktais Arābu pavasaris, kura laikā jau bija gāzti autoritāri režīmi Tunisijā un Ēģiptē, bet vēlāk arī Lībijā un Jemenā. 15. martā Sīrijas dienvidrietumu pilsētā Derā notika pirmā miermīlīgā demonstrācija, kuras dalībnieki pieprasīja atbrīvot vairākus skolniekus, kuri bija aizturēti par "pretvalstisku" grafiti zīmēšanu.
Protesti pārmetās uz citām Sīrijas pilsētām, kuru ielās izgāja tūkstošiem pārsvarā sekulāri noskaņotu demonstrantu, skandinot pret Asada režīmu vērstus saukļus un nākot klajā ar dažādām prasībām, tostarp nodrošināt preses, vārda un pulcēšanās brīvību.
Prezidents atbildēja ar brutālu spēku, uz protestu pārņemtajām pilsētām nosūtot karavīrus un tankus, kas nekavējās ar lodēm vērsties pret pārsvarā miermīlīgi noskaņotajiem protestētājiem. Drošībnieki arī aizturēja un spīdzināja tūkstošiem protestu dalībnieku, par daudzu likteni nekas nav zināms joprojām.
Režīma rīcība lika opozicionāriem pašiem ķerties pie ieročiem, rezultātā valstī izcēlās pilsoņkarš. Pirmajos kara gados viena pret otru cīnījās sekulāro opozīciju atbalstošā Sīrijas Brīvā armija un Asada armija, kuru atbalstīja brīvprātīgie kaujinieki. Vēlāk militārajā konfliktā iesaistījās arī Sīrijas kurdi un dažādi džihādistu grupējumi, no kuriem zināmākie ir Nusras fronte un Islāma valsts (IV), kas kontrolē plašas teritorijas Sīrijas ziemeļaustrumos un ieviesusi tur šariata likumus.
Izlūkošanas analītiķu uzņēmums The Soufan Group pagājušā gada nogalē ziņoja, ka Sīrijā un Irākā dažādu ekstrēmistu formējumu sastāvā karo aptuveni 31 tūkstotis kaujinieku no 86 valstīm.
Piecos konflikta gados Sīrija piedzīvojusi prātam neaptveramus cilvēku zaudējumus. ANO, kas 2014. gadā pārstāja uzskaitīt karadarbībā nogalinātos, apgalvo, ka to skaits pārsniedz 270 tūkstošus. Domnīca Syrian Center for Policy Research uzskata, ka patiesais kara upuru skaits ir 470 tūkstoši, bet ievainoti 1,9 miljoni. Ja pirms 2011. gada Sīrijas iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums bija 79,5 gadi, tad 2014. gadā tas bija samazinājies līdz 55,7 gadiem.
Visu žurnālista Ulda Ķezbera rakstu Pieci gadi, kuru laikā Sīriju neatgriezeniski sakropļoja lasiet trešdienas, 16.marta, laikrakstā Diena!