Piektdienas vakarā cieši līdzās Zemei palidos asteroīds

Paklau, draudziņ, filmā bija skaidri pateikts ka ap šo laiku mēs Nibiru redzēsim tāpat kā Sauli un Mēnesi, lūk! Tas ir tipisks meluszinātnieku paņēmiens, tēlot ka no visas tās gūzmas ko tur viņi sarakstīj 99% vairs nav aktuāli, a kaut kāda 1% pārpalikums bija tieši tas par ko bija runa. Ta arī rodas tās leģendas, kad viena zīlniece sastāsti mīklainus tekstus un tad pati vienu teikumu kas puslīdz piepildās uzdod par to īstu prognozi un tik bliež tālāk. Nu beidziet, taču, dzīt muļki! Kā nav kauna!

Filmu noskatījos, man žēl patērētā laika. Taču gribu pateikt sekojošo: 1. Filma ir par to kā 2012 gadā pienāks pasaules gals. Šobrīd nu pat mazajiem meža dīvaiņiem, jabūt pilnīgi skadram ka tas viss bija pekstiņi - ieskatieties kalendāra kāds šodien datums! 2. Čalis, kurš so filmu gatavoja 2008. gadā izgāzās visās izteiktajās prognozēs. 3. Čalis filmas beigās raksta ka viņa dzīves misija ir atklāt patiesību un stāstīt to citiem cilvēkiem. Lūk ko gribu saprast - kāpēc šie "patiesības" meklētāji nekad tā īsti NEATVAINOJAS par to ka ir muļķojuši citiem prātus? Kaut kā nesmuki sanāk, paši par patiesību celas un krīt, bet atzīt pašu kļūdas kaut kā dūšas nepietiek!

Varbūt šodien ienesa kādu jaunu dzīvības formu???

Vai tev šķiet, ka tavējie jau visi sabraukuši Rīgā? Un Lindemanis bija pēdējais...?

Tāda ietriekšanās Zemē ir kā kodolsprādziens. Vējš var atnest putekļus. Ugunsgrēka dūmus 2010. g. vasarā atnesa! Maskavā var atrasties tavi draugi. Padomā, ko raksti!

Ne kā nebija - es Sočos tusēju piektdienās!